mazliet nostaļģijas

Esmu sapratusi, ka nostaļģija ieslēdzas tajā mirklī, kad kāds sāk atgādināt, kā bija, kad bija.
Šodien - nostaļģiskas atmiņas par LU kursabiedrenēm. Tā vien šķiet, ka man LU vajadzēja iestāties, lai satiktu šīs tik superīgās meitenes.
Kā Inga teica:
Elča ar savu brīnīšanos par visu un foršajām domām,
Līga ar savu izcili sarkastisko humoru,
es ar vienmēr pastāvošu vēlmi pasauli pagriezt uz labo pusi
un
Inguce, kas ar savu uzņēmību izlauzīs ceļu arī Ķīnas mūrī.

Paldies, meitenes, ka pagājušā gadu skolā padarījāt par diezgan lielu kripatiņu foršāku. Vienreiz pieķēru sevi pie domas, ka aizgāju uz skolu satikt jūs.
Un jūs man tagad bišķi pietrūkstat.


Meičuki? Ja tagad šito lasiet, tad uzskatiet to par atgādinājumu, ka gaidu jūs ciemos! :)

P.S.- patiesībā jūs visi man ļoti pietrūkstat, tikai to tā nejūt, kad neieber kādu sāls piciņu brūcēs :D Giadu ciemos Tevi, mammīt un tēt, un māšuk, un Mārtiņ, un jūs Liepājas draudziņi, un manu otro ģimeni - Anda vecākus. un un un..
bučās! :)