5.decembra svētki

Sinterklaas, tā saucas šodienas svētki.
Mazs paskaidrojums:
Tie ir Holandiešu Ziemassvētki, kas ir patiešām kā Ziemassvētki, tikai 5.decembrī. Tie nav saistīti ar kristietību, tāpēc hoalandieši izdomāja, ka viņiem būs savi svētki. Nu, lūk, te nu viņi ir! :)

Bildē jūs varat redzēt pašu sinterklasu ar saviem "rūķiem", kam seko visinteresantākais stāsts.
Atsaucoties uz vikipēdijā doto informāciju, šie melnie cilvēki(tiešākajā nozīmē), tērpti krāsainās drēbēs, ir vergi/rūķi/palīgi, bet no sākuma vispār vergi. Sinterklas viņus ir izglābis un atpircis no Āfrikāņu zemēm, lai uztaisītu par palīgiem. Nemeloju. Mazs ieraksts no teksta, angliski diemžēl (some people say Pete was a slave who, when Sinterklaas bought him his freedom, was so grateful that he stayed to assist him). Tā kā tas esot bijis ļoooooti rasistiski, tad tagad visi saka, ka šie palīgi ir melni, jo viņi lien cauri skurstenim, lai nogādātu bērniem dāvanas. Jauks politisks attaisnojums! :D


Tas tāds saīsinājums, bet galvenā doma jau palika.
Līdz ar šo pasākumu, pilsēta ir pilna ar šiem melnajiem rūķiem, kas dala bērniem saldumus. Šodien pat mūsu rajončikā divus redzējām :)
Pēc baumām vadoties, viņiem arī daudz par šo skraidīšanu apkārt melni nokrāsotām sejām arī diezgan daudz maksā :D

Tā kā esmu dzirdējusi tik daudz, cik teikts vikipēdijā un cik divi dutch'i ir stāstījuši, Sinterklas man ar neko super svētīgu neasociējas. Vienīgais, ko dutch'i par šiem svētkiem saka, ir : visi dāvina daudz dāvanu.. Tipiska holande!

Skumīgi. žēl, ka viņi nezin, kā Ziemassvētkus, šos klusos un svētīgos svētkus, svinam mēs.
To mēs arī darīsim: sarīkosim visjaukākās vakariņas latviešiem, kas paliks Amsterdamā, ar eglīti, zepeti, štovētiem kāpostiem un foršu kopāpasēdēšanu.


Svētki nav tikai dāvanas. Padariet šos Ziemassvētkus arī ar kaut ko īpašus! :)
Miera pilnu jums šo vakaru..

Nostaļģiska noskaņa

Pēdējās dienas ķeram nosķaņas - tās siltās, mīļās noskaņas, ka mums bija Latvijā Ziemassvētku laikā. Un izdodas!

Centrs mums tāds skaists, tāpēc es tur aizeju gandrīz katru dienu mazliet pasmaidīt. Un mums laukā snieg!!! aaaa, super, vai ne? jums varbūt liksies dīvaini, ka es te tā ļoti priecājos, bet tas ir pilnīgi netipiski, ka Nīderlandē šajā laikā vispār snieg un ir tik auksts.. Es jau laimīga, sajūtas kā Latvijā :)

Sākam arī ievākt informāciju, kur var nopirkt eglītes, lai laicīgi varam iegādāties. Un vēl vienu jauku lietu, ko esam izdomājuši - taisīsim latviešu svētku Ziemassvētku vakariņas mūsu mājā. šeit ir pāris latvieši palikuši, ieskaitot protams mūs pašus, tāpēc taisīsim jaukas un ģimeniskas vakariņas. Kaut kā mums te ir ar to visu mājās nebūšanu jātiek galā! :)


Ne par Ziemassvētkiem, bet par Latviju runājot.. esmu sevi pieķērusi pie tādas lietas, ka es idealizēju visu, kas ir mājās. un tas esot tikai normāli. mums viss tur liekas tik lielisks, tik silts, tik labs.. un nesakiet, ka nav.. esot prom, tik daudz lietu tiek pārdomāts, tik daudz sajūtu un atmiņu pārcilāts, ka tā ir mūsu ideālā vieta..
Es tācu teicu, ka man ir nostaļģisks noskaņojums! :D

Labi, vēl viena interesanta lieta, kas notika, bija vakardiena. Vakar bijām uz latviešu režisores Elīnas Cērpas izrādi. Viņa šeit mācās maģistru eksperimentālajā režijā, un bijām uzaicināti paskatīties. (Di ar viņu vienā pasākumā iepazinās) Tā kā tas bija viens no skolas eksperimentiem, ko viņa pati pagatavoja, noteikti teikšu, ka tas bija ļoooooti neparasti un interesanti :) Izrāde gan notika holandiešu valodā, bet mēs varējām ķert emocijas!
Sarunājām, ka viņa mūs aicinās uz vairākiem šādiem ekperimentiem, tāpēc esam ļoti priecīgi, ka mums sanāks te arī pakulturizēties! ;)


Un mīļie, ja jums vēl nav Ziemassvētku noskaņas, iededziet kādu svecīti, paklausieties kādu atbilstošu dziesmu, izrotājiet mājas, sagatavojiet kādas ar rokām gatavotas Ziemassvētku dāvaniņas, un sajūta būs tur!
Jauku un siltu jums šo sestdienas vakaru! :)

My love, my country, my Latvia

atbilstošs nosaukums, tāpēc apskatiet:

http://www.youtube.com/watch?v=PUpO9dQKhk0

izbaudiet! ;)

Esam atkal zirgā

Jā, kā sākām, tā arī gribas turpināt :)

Mums vispār daudz jauku ziņu. Andis ir nokārtojis visus eksāmenus (vēl pie tam ļoooti jauki), tāpēc viņam lielais prieks par to, ka Janvāris būs brīvs un nebūs jāpārkārto eksāmeni :)
es arī otro projektu noliku ar pirmo reizi, kas man sagādāja kaut kādu neredzētu sajūsmu - nebūs jāstrādā pie diviem projektiem vienlaikus, bet beidzot varēšu nodoties pilnībā vienam! juhū ;)

mūsu mājā ir sācis uzrasties aktuāls jautājums - Ziemassvētku sajūtas.. Tā kā jūs tikai esat laimīgie un jums tur snieg, kas rada visai pamatotu Ziemassvētku sajūtu, tad mums ir jādomā par kādām citām alternatīvām - sniega te vēl ilgi nebūs..
Gribējām iegādāties Adventes vainagu, bet te neviens šādu gaidīšanu nesvin, tāpēc grūti atrast kaut ko līdzīgu vainaga pamatam, lai varētu paši pagatavot to brīnumu. Esam vēl meklējumos. Pat bijām ieskrējuši lielpārdotavā IKEA, bet nekā.
Jums ir kādas idejas?
Tikai nesakiet - aizbrauc uz mežu un uztaisi :D bišķi neiespējamā misija.

Jā, IKEA šodien iegādājāmies svecītes ar "Ziemassvētku" smaržu, esam nolēmuši Svētdien mierīgi visi kopā pasēdēt, paskatīties kādu jauku filmu, smaržot svecītes un dzert karstvīnu.. mmm, džingle bell, džingle bell..

Arī eglītes iegāde ir aktuāls jautājums. Nezinām, kur pirksim, pa cik pirksim, bet pirksim! :) Kā Di teica: "Mums taču ir tik skaista viesistaba, kā tad nu bez eglītes?" Piekrīīītūūū!


Vispār pēclatvijas dienas ir kaut kādas sirds sitluma pilnas. Nevaru uzrakstīt, bet tik ļoti viss tas tā sasildīja, ka smaidam un esam laimīgi ikkatru mirkli. Mums ir mājas, tas taču ir tik skaisti! :))

tāds klusums un miers..
ieklausieties. jauki, vai ne?
mīļi apskāvieni jums tur, Latvijā, Ekvadorā, Francijā, Portugālē un visur citur, kur mūsu palasītāji atrodas! ;)

Ar atgriešanos

Sveiki! :) tā jau mums laikam jānoliec galva jūsu priekšā, jo mūsu "paņemsim mazliet brīvu" stipri ievilkās.. bet nu labāk mazliet vēlāk nēkā nekad, nekad..

droši vien neatstāstīšu visu sīkumos, kas ar mums šajā laikā ir noticis, jo, pirmkārt, īsti neatceramies sīkumus, un, otrkārt, mums ir iestājusies parastā ikdienas rutīna, tāpēc patiešām nekas īsti arī nenotiek. mūsu visparastākā ikdiena ir skola, darbs, mājas. neejam ne ballēties, ne kur arī neesam baigi braukuši, bet gan jau ar laiku, jo ir sajūta, ka vajag mazliet aprast ar visu, lai varētu darīt kaut ko citu.
tad nu lūk tā :)

mazliet pa posmiem - es, Laura, esmu sākusi strādāt (vispār jau pasen, bet vienkāršs info), Andis strādā turpat, Di arī sāka strādāt tajās viensīcās, kur mēs esam, un mums te iet baigi jauki :)

mums bija notikums, pēc kura patiešām gribējās mazliet kaut ko uzrakstīt. Bijām Latvijā.
esam ļoti laimīgi un priecīgi par to! ak, bija tik forši visus satikt, sajust to māju siltumu, dzirdēt visur latviešu valodu un vienkārši būt mājās..
mazu laiciņu pirms tam ieslēdzās, ka gribas mājās vairāk par visu. ne jau pavisam, bet bišķiņ, lai uzņemtu jaunus spēkus.
visu laiku likās, ka mēs te baigie veči - stipri, izturīgi, visvaroši, bet kaut kā laikam dažreiz "nobrūk mirkene" (izteiciens aizņemts no Di :D ) un grūti salikt tos gabaliņus kopā.
jā, tagad kārtīgi apzinamies, ka dzīvojam citā valstī, dzīvojam "pieaugušo dzīvi" un ka daudz kas vairs nebūs kā agrāk. mammas, tēti, jūs esat baigie malači, ka visus šos gadus esat izturējuši to "pieaugušo pasauli" ;) :D

jā, bet šitik sērīgi vairs nav pēc atbraukšanas no LAtvijas. nekad nebiju iedomājusies, cik lielu spēku spēj iedot mājas. smaids atkal līdz ausīm, vēlme mācīties, strādāt un vispār padarīt kaut ko dzīvē ārpus tā!
Jauni spēki kabatā! :)

ak, mīļie, kad esam prom, saprotam, cik liela vērtība ir mājas. un ir jāpaiet super ilgam laikam, lai kādu citu vietu tu sāktu uzskatīt par savām mājām..

bučas, mājinieki, mēs patiešām mēģināsim jūs izklaidēt mazliet biežāk šajā saitā! ;)

duuui (dutch valodā čau)

mazliet

ģimene, draugi, paziņas un citi lasītāji,

mēs mazlietiņ ieturēsim pauzi šeit, jo man šonedēļ jānodod Inspiration book, abi strādājam, ejam uz skolu, tāpēc nesanāk īsti laika uzrakstīt kaut ko, bet apsolos ierakstīt, tiklīdz ritenis mazliet apstāsies :)

Jauku dienu,
Laura un Andis

Hotel Wilhelmina

Pirmkārt, gribētu ļoti atvianoties mūsu bloga lasītājiem par to, ka sava slinkuma vai aizmāršibas dēļ vēl neesmu par savu darbu neko rakstījis.

Otrkārt, gribu pateikties Klāvam par to, ka viņš mani iekārtoja šajā darbā.

Tas tā iesākumam, bet tagad par pašu darbu.
Strādāju es viesnīcas receptūrā. Galvenās lietas, kas man jādara ir jāiečeko iekšā viesi, jāpalīdz viņiem ar visādām lietām, jāpieņem rezervācijas un jāpieskata viesnīca. Mana maiņa sākas 17:00 un 23:00 receptūru man ir jātaisa ciet. Tomēr darbs ar to nebeidzas - man ir obligāti jāguļ viesnīcā. :) Ja naktī kaut kas notiek, man ir jāceļas augšā. Tātad sanāk, ka īsta strādāšana ir tikai aptuveni 6 h, bet no darba aizeju tikai pus 8os no rīta, kad nododu viesnīcu nākamajai maiņai. Pagaidām visas naktis esmu varējis kārtīgi izgulēties, jo viesi viesnīca tiek ieksā ar savām atslēgām un lielu traci neceļ. Šādas maiņas man ir tikai aptuveni 8 reizes mēnesī. Dažreiz paliek garlaicīgi, jo recetūrā esmu viens pats, bet tad talkā nāk kāda mācību grāmata vai youtube.com atrastie komiķu video. :)

Par Viesnīcu. Hotel Wilhelmina.
Viesnīca atrodas tādā kā klusajā cetrā, blakus ļoti skaistam parkam. Rajons skaitās viens no labākajiem visā Asmterdamā un tur dzīvo vieni no bagātākajiem cilvēkiem. Labi arī tas, ka no mūsu mājas jābrauc tikai kādas 6min ar riteni. :) Pati viesnīca nav diezko jauna, bet ir labi kopta. Skaitās 2 zvaigžņu superior, kas vienkāršāk nozīmē, ka būtu 3 zvaigžņu, ja vien būtu lifts. :D

Uzklikšķiniet šeit, lai redzētu viesnīcas mājaslapu. :)

Priekšnieks.
Viņš ir no Indijas, bet jau vairāk kā 25 gadus dzīvo Amsterdamā un nodarbojas ar viesnīcu biznesu. Ļoti prasīgs, bet tas jau laikam ļoti labi. :) Katrā ziņā ļoti gudrs viesnīcu jomā. Jau tagad ir reizes, kad viņš viesnīcā pats pavada kādu stundu kopā ar mani un dara savas lietas, bet pa vidu strādāšanai es no viņa uzzinu ļoti daudz lietas par to, kā viesnīcas īsti darbojas. Uzzinu tādas lietas, par kurām grāmatās noteikti neraksta. Ir cilvēki, kas jau zina, ka man ir viens tāds savs mazais sapnis uztaisīt pašam savu viesnīcu, tāpēc ļoti novērtēju, ka varu uzzināt ļoti daudz jaunu, interesantu un cerams arī kādreiz noderīgu lietu par viesnīcu darbību. :) Ā, un vēl, bosam kopā ir 3 viesnīcas. Visas ir diezgan tuvu viena otrai. Klikšķiniet uz nosaukumiem, lai tiktu uz mājaslapām...

Hotel Atlas
King Hotel

Mazs "bonuss". :D
Liela daļa(kādi 40%) no visnīcā paliekošajiem viesiem ir no Spānijas. Daudzi pie tam ne vārda nezin angļu valodā. Tā nu mans bonusiņš ir tas, ka katru darbadienu varu atkārtot spāņu valodu, kas, laikam ejot, ir diezgan aizmirsusies. Vēl, runājot par valodu, daudziem no jums noteikti ir radies jautājums, kā es bez jebkādām holandiešu valodas zināšanām varu strādāt. :D Varu jums atbildēt, ka viesnīcā tikai kādi 5% no visiem viesiem ir no Nīderlandes un tie paši mierīgi pārslēdzas uz angļu valodu. :)

Kopumā varu teikt, ka darbs man ir idaāls. Labāku darbu, man liekas, students nevarētu iedomāties. Pa dienu mācos, vakarā strādāju, pa nakti izguļos un nākamajā rītā možs un enerģijas pilns varu doties uz skolu.

Jauku vakaru vēlot,
Andis ;)

van gogs

Jā, mēs bijām Van Gogh muzejā.
Nu skaisti! :)

Nav daudz ko rakstīt par to, bet ir bildes, kas runā pašas par sevi.

Šī glezna ir mūsu favorīts, diezgan viennozīmīgi.
Izlasījām visu, apskatījām arī visu, un mums šī patīk visvairāk :)


Un tas nonāca tik tālu, ka savā dzimšanas dienā saņēmu ļoti lielisku dāvaniņu - briļļu maciņu ar šīs gleznas retrospekciju :p

foršī

Tad mēs ar Di gaidījām Andi un iepozējām pie I Amsterdam zīmes .



un vēl. šīs bildes ir taisītas ar Blackberry. smukas, ne? :D



Tad mēs iepozējās atkal pie foršās gleznas plakāta.
Visi priecīgi.

un vēl priecīgi.

un atkal priecīgi :)
bučāāās

sajūtu diena

Sveicināti, visi jaukie! :)

Vakardien sāku rakstīt šo ierakstu, bet man viņš pazuda, tāpēc mēģināšu vēlreiz..

Man vakar bija svētki. Ļoti skaisti svētki. Atzīšos - šāda dzimšanas diena man ir bijusi tikai divas reizes dzīvē.
Diena bija skaistu, smaidīgu, saulainu un laimes asaru pilna.
Tā sākās ar skaisto dzimšanas dienas rītu. Varu tikai pateikt, ka mans draugs ir pasaules labākais. Gribu jums to pateikt, jo viņš patiešām ir lielisks! :)

Rīts sākās ar šādu skaistu rožu pušķi un dāvaniņu:

Es nofočēju arī skaisto drauga dāvanas iesaiņojumu. Viņs tik ļoti bija centies!!! Vai nav skaisti??? :)


Nu, skaisti, vai ne? :)
Asaras bira, laime sprāga arā pa visām maliņām. :)

Tad skolā arī gāja ļoti jauki - visi tādi mīlulīsi bija, hā.
Kad atbraucu mājās, Di uztaisīja pārsteigumu ar skaisto puķi un viņas dzimšanas dienas dāvaniņu. Kā viņa teica : Ar Odriju Tu atbraucu, un pie viņas Tu vēl joprojām turies!
Skaistīīī, jo tieši vakardien atsaucu atmiņā savu prezentāciju.. :)
Rudenīgais puķu pušķītis no Di:


un Di dāvaniņa:
Ahh, esmu tik laimīga!!! :)

Un tagad par vakaru. Mums bija ieplānota dzimšanas dienas ballīte. Tā kā manai kursabiedrenei arī bija dzimšanas diena, mēs norunājām svinēt kopā. Tā bija patiesi lieliska ideja.
Svinību vieta bija koju atpūtas telpa. Es biju ļoti patīkami pārsteigta, ka tās kojas bija tik skaistas!! :)
mums bija noruna - nedāvināt dāvanas viena otrai, bet uzcept kūciņas.
Tad nu redziet, mans meistardarbs! Es uztaisīju šokolādes kūku ar šokolādi :p
Viņai palika 21, tas nu ir redzams :D




Un tad sākās ballīte!!
Mēs visi baigi uzcirtāmies un laidām ar ričukiem uz pasākumu. Braucām mēs baigi ilgi, arī nevarējām atrast tās kojas, bet ar nokavēšanos ieradāmies.
Ienācu un visi dziedāja Happy Birthday dziesmiņu, bočoja, dāvināja, saskandināja un visādā ziņā priecājās! :)

Es aizmirsu paņemt līdzi foči, tāpēc īsti daudz bilžu nav. Ir tikai 4 no kursabiedrenes foča un 2 miglainas Di telefonā :D
Šī ir viena no sakarīgākajām:


Šitās ir baigi foršās meitenes. No kreisās. Julie-Marth, es, Wara un Anouk. Visas Nīderlandietes, izņemot, protams, mani :) Aizmugurē Vincents, kas arī ir Dutch

Bija saaicināti daudz cilvēku. Vakars sākās ar kādiem 15 un beidzās ap cilvēkiem 60, jo sanāca visa skola, viņu draugi un kojenieki, kas tur dzīvoja :D Varu teikt - ballīte bija traka!!!
Pēc tam devāmies uz centru, lai ietu uz klubu. Daudzi iegāja, bet mēs nonūģojāmies un neiegājām, jo ieejas maksa bija pārāk liela, lai mēs riskētu :D patusējāmies ārā un laidām mājās. Vispār bez starpgadījumiem, arī policijai virsū neuzskrējām, jo šeit par braukšanu dzērumā ar riteni ir baigie sodi :d
ha, uz tādas jautras nots arī beigsim. Galvenais, ka atmiņas būs skaistum skaistās, un varu teikt - 20 gadi godam nosvinēti! :)

Bučāāāāā

mazliet jauku domu

Noteikti, ka sākšu ar to, ka šis ieraksts radās uzreiz pēc izlasīta cita ieraksta citā blogā. Hmm, patiešām mīļi un jauki, un gribējās uzrakstīt kaut ko tamlīdzīgu.

Pirmkārt, paldies mīļum mīļie, ka interesējaties par to, kā mums te klājas, ko darām un kā jūtamies. Tas ir nenovērtējami!! :)
Ja godīgi, aizbraucu no Latvijas ar domu, ka aizbraucu arī no visiem kontaktiem (izņemot ģimeni, protams). Izklausās kaut kā ļoti skarbi, bet, jā, biju gatavojusies, ka man īsti neviens neko nerakstīs, un tas būtu tikai normāli, jo, mums aizbraucot, jums patiešām turpinās ierastā dzīve, viss kust uz priekšu, un mana sajūsma par vienu pilsētu pasaulē citiem varētu likties vienaldzīga. Vakar mums ar Dī bija pārdomu diena. Daudz pārrunājām, kas notika ar mūsu sajūtām, aizbraucot prom, kas notika ar draugiem, kontaktiem, atmiņām, un nonācām pie secinājuma, ka vieglāk ir negaidīt. Negaidīt un necerēt, ka viss paliks tāpat, jo tas nav iespējams (vēl jorpojām, ģimene, neuzskatiet, ka runāju par jums :P). Un, kad neko negaidi, ir tik liels pārsteigums un sajūsma, ka kāds kaut ko atraksta.
Paldies visiem tiem cilvēkiem!
Jūs patiešām padarāt manu ikdienu saulaināku ar kādu jauku novēlējumu, smaidu vai vienkārši vēstuli ar jautājumiem, kā mums te klājas.
Tas neatstāj vienaldzīgu, tas nu ir tiesa..

Izklausās super sentimentāli, bet, jā, mēs esam citur, izkāpuši no savas ierastās komforta zonas, ielekuši pilnīgi jaunā dzīvē. Un mums izdodas lieliski!

Es nekad nebiju domājusi, ka man būs tik viegla sirds, dzīvojot kaut kur prom no mājām, prom no Latvijas, ģimenes un draugiem, vienvārdsakot, prom no visa mīļā.
Un ir tik forši. Viss ir tok ļoti forši, ka nav skumji.

Man žēl, ka man bija jāpiespiež jūs atvērties komentāros. Piedodiet. Patiešām, es tā negribēju.

Tikai zinu, ka ir ļoti jauka sajūta, kad attaisi blogu un redzi, cik daudz cilvēkiem rūp. Un savā ziņā tā ir mīļuma un rūpju izrādīšana, citādāk šobrīd nemaz nesanāk. Jūs ar saviem jaukajiem novēlējumiem un visu citu padarāt šo aizbraukšanu vieglāku.

Mēs esam stipri, mēs esam laimīgi un mēs esam kopā. Tas taču ir tik skaisti!

Mīļā ģimene, draugi un citi lasītāji, es no sirds jums visiem novēlu šo sajūtu - būt stipriem, būt laimīgiem un būs visiem kopā! Es no sirds bieži vien gribētu jūs ievilkt savā galvā un savās sajūtās, lai jūs atcerētos kādus brīžus, kad bijāt ļoti, ļoti laimīgi. Un paņemiet to sajūtu, paņemiet visi, jo manī ir daudz.
Esiet laimīgi! Mēs taču dzīvojam tikai vienu pašu reizīti, un šī diena būs vienīgā un unikālā šajā dzīvē! Smaidiet, dziediet, dejojiet, atpūtieties, daries visu, kas padara jūsu sirdis laimīgas!
Šī ir TĀ diena. un katra tāda ir!

Es jūs ļoti ļoti mīlu. un Andis jūs arī ļoti, ļoti mīl!
Bučas.

Rīta spilgtākā doma

Di strādā beķerejā un nes mājas maizi ikreiz pēc darba nakts.

Mēs vai nu noēdīsimies un mājās atrādīsimies Ziemassvētku vecīša apmēros, vai sāksim tēlot labdarus un barosim citus nabaga studentus un/vai bomzīšus uz ielas.

Labrīt! Ir septiņi un trīsdesmit deviņas minūtes. Šodien vārda dienas svin Modris, Matīss, Mariss.

Lai jums jauka diena! :)

ciemiņi

Kā jau minējām pirms tam, pie mums nakšņoja latvieši (joprojām nakšņo :)). Tātad iepazīstieties - Anita un Gatis (Aņuks un Gača).
Viņi atbrauca uz Amsterdamu izlūkos, jo pēc kāda laika plāno uz šejieni pārvākties :) Viņiem ir 2,5 gadus jauna meitiņa - jaunkundze vārdā Emīlija (Emuks), bet viņa ciemos neatbrauca.

Hmm, šiem abiem jaukajiem 5dien bija dzimšanas diena, tāpēc sagatavojām mazliet svētku sajūtu. Uzdāvinājām puķītes, nopirkām šampīti, uztaisījām garšīgas vakariņas, nu visu, kas dzimenei piederās :)

Viņiem arī tādi smieklīgi stāsti. Pirmo dienu viņi sadomāja atrast kādu vecu un pamestu riteni, ar kuru varētu šīs dienas pārvietoties. Atrada. Normāls ričuks, un patiešām nebija piesiets. Tā viņi norikšoja visu dienu līdz Aņuks ar mani atnāca uz vienu lekciju un mēs Gaču atstājām vienu. Viņš iegāja veikaliņā un iznāca jau, kad ričuks bija nozagts :D Nu, nekas. nav jau liela bēda.
Tad viņi tajā vakarā atrada vēl vienu, nu galīgu lūzni, bet Gača to sataisīja par tīri labu riteni. (ā, aizmirsu pieminēt, ka Gača nodarbošanās un hobijs ir riteņu veidošana).
Tad, nu lūk, viņi visu šodienu nobrauca ar sataisīto ričuku un dienas gaitā atrada vēl vienu. Hmm, lieki pieminēt, ka tos ričukus mēs dabūsim, tāpēc Andim nebūs jāpērk jauns ritenis :D


Te mēs tādi smaidīgi un laimīgi bilžiņā. Andis nav, jo viņš strādāja tonakt, bet es viņam aizvedu visus labumiņus, ko tovakar ēdām :)

Tā šis laiks ar jaunajiem ciemiņiem bija patiešām ļoti jauks! :) Ir tik patīkami iepazīties ar jauniem un tik satriecošiem cilvēkiem!

P.S. - Andis un Di arī nopirka sev Muzeju kartes, tas nozīmē, ka mēs šaā nedēļas nogalē laižam uz superīgiem muzejiem!!!!! Jēeej! :)

Mums te arī daudz visādu pārdomu. Piemēram tā, ka tas ir tik skaisti, ka jaunieši ir priecīgi par muzeja karti, ka viņi tik ļoti par to priecājas. Kaut kā Latvijā tas nenestu tādu sajūsmu sev līdzi. Tas ir tik forši, ka Amsterdama mums piedāvā tādas iespējas kultūras dzīvē (vairāk domāju tās ļoti interesantās muzeju izstādes), tas ir tik forši! :)

Bučas.
L&A&D

ar atgriešanos

Sveicināti, jaukie sekotāji! :)
Pirmkārt, paldies, ka sekojat līdzi mūsu blogam, jo tik daudzi cilvēki pēc mūsu pārsteidzoša ieraksta pēkšņi sāka mums kaut ko rakstīt :D Jā, muļķīgi, bet tā mēs kaut kā pārliecinājāmies, ka jūs klausāties. Jūs teiksiet ļauni? Nedomāju. Mēs vienkārši sajutāmies neuzklausīti..

Ne par to viss stāsts :)
Andis jau ieskicēja, kādas ir viņa skolas gaitas. Gaidam vēl un vēl no viņa puses :p

Ar mums šeit notikuši daudz jaunumu! Patiešām daudz! :)

Pirmkārt, kas notika diezgan pasen,- Andim nozaga riteni mājas priekšā. Stulbi bija tas, ka mūsu riteņi bija pirkti no kāda random čaļa, tāpēc zvanīt policijai nebija nekādas jēgas + mēs tāpat to riteni neatradīsim. Jā, mazliet zaudējumi, tā taisnība..

Kādu labu laiku pārvietojāmies divatā uz mana riteņa (rozā skaistuļa). Andis pie stūres un es uz bagažnieka. Vispār super! :)

Jā, viss bija ļoti skaisti līdz vinai ļoti jaukai dienai...
Mēs ar Andi braucām agri no rīta uz skolu. Pa ceļam uz turieni pie mums piebrauca kāda sieviete/meitene, kas apjautājās nīderlandiešu valodā, kur mēs to riteni esam dabūjuši, jo TAS RITENIS, REDZ, ESOT VIŅAS. :D Jāāāāā, tas bija super šokējoši!!!!!!
Nobraucām malā, lai parunātos. Viņa mums iztsāstīja, ka tas gravējums (ļoti lielais un redzamais - ŠIRA) ir viņas vārds, un šis ritenis ir veidots pēc pasūtījuma!! Viņa apjautājās, kur mēs viņu nopirkām, pa cik un tā tālāk. Viņa saprata, ka neesam zagļi, bet gan nabaga studentiņi, tāpēc samainījāmies ar numuriem, lai varam riteni atdot atpakaļ.. No sākuma bija domāts iemainīt riteņus, bet beigās viņa atbrauca pie mums uz mājām ar savu tēti un teica, ka ir divas iespējas, kā mēs šo situāciju varam atrisināt:
1) mēs viņai atdodam riteni, un viņa mums vēl iedod pusi no tās naudiņas, ko samaksājām tam puisim;
2) viņa zvana policijai, ka atradusi savu riteni, iedod mūsu adresi un atsavina to tāpat..
hmm.. ilgi gan bija jādomā, pieminot to, ka šeit, Nīderlandē, ir tāds likums, ka tas ir noziegums ne tikai zagt riteņus, bet arī braukt ar zagtiem riteņiem.
Jā, patiešām bija ilgi jādomā :D
Atdevām, saņēmām 30 eiro un palikām bez jebkāda pārvietošanās līdzekļa.
Vispār vēl jāpiemin, ka abi tie ļautiņi bija ļoti saprotoši un jauki, mēs tā forši parunājāmies, kur un kā mums tā iznāca, un viņi teica, ka pilnīgi iedomājās šo stulbo situāciju.
Ā, tas ritenis bija pirkts par 800 eiro :D
Es viņu nopirku par 60..

Tas bija tas lielais jaunums, kas ar mums te tā notika..


Tad vēl kaut kas jauks - Andis un es bijām uztaisījuši international party mūsu mājā. Šoreiz visi international nāca no manas skolas, jo Andis ar tādiem daudz nav iepazinies (tusē tikai ar latviešiem.. fū) , bet ballīte bija super smieklīga, jauka un vispār ļoti forša :)
Atnāca diezgan daudzi, pacienājām visus ar pastu, ko Andis pagatavoja, un iedevām glāzes, lai dzer to, ko paši paņēma līdzi :D
Visas manas kursabiedrenes bija sajūsmā par manu Andīti - nu tik skaists un gudrs, un džentelmenis, un smieklīgs, un tik lieliski gatavo, nu viss, kas vajadzīgs :p es tagad esmu uzmanīga, hāhā.



Šajā bildē varat redzēt manus kursabiedrus. No kreisās Jake (Jakub) no Lietuvas, Claudia no Beļģijas, bet lielu daļu dzīves nodzīvojusi Polijā, Chisom no Nigērijas, bet lielāko daļu savas dzīves pavadījis ASV, Tina no Vācijas un tur tālāk ir manas kursabiedrenes Minnas (no Zviedrijas) draugs :)

Visi viņi ir patiešām jauki! Andis bija ļoti priecīgs iepazīties ar jauniem cilvēkiem! :) Es arī!
Vēl bija atnācis arī Modests ar savu istabas biedru Polu no Spānijas.
Vispār sanāca diezgan international un feini! :)


Pēc ballītes (Sestdienā) mēs ar Andi aizlaidām uz centru, lai nopirktu vismaz vienu ričuku. Nopirkām sieviešu riteni - baltu, labā stāvoklī un instalāciju, kur var uzlikt groziņu. Tā jau jauks, galvenais, ka labi braucās :) Protams, nestāv klāt manam širas ritenim, bet mēs tagad par 800 eiro neko nevaram nopirkt :D


Hmm, vēl viena lieta, kas ar mums te ir noticis - esam nopirkuši jaunus telefonus ar dutch pieslēgumu.
Andis nopirka Samsung Galaxy S, un es ar Di katrai pa vienam Blackberry Bold 9700 :)



Sestdiena bija ļoti darbīga diena. Nopirkām ričuku, pirmais, vēl nopirkām Di telefonu, vēl satikām Maiju (to meiteni, pie kā Di dzīvoja pašā sākumā). Izbraukājām pilsētu, aizlaidām uz vienas ielas svētkiem, kas bija kaut kā beigušies, bet pamanījām tādus divus skaistus mākslinieku veikaliņus, izpētījām tur visu, tad aizlaidām uz Lielo brūveriju iedzert vienu dzīvo aliņu (mmm) un nosvinēt mūsu mēnesi šajā apbrīnojamā valstī/pilsētā, un beigu beigās aizlaidām iečekot vēl viena rajona svētkus, kur tusējās tikai dutch'i. Bijām saguruši, jo bija lieliska diena! :)


Bilde no Brūverijas! :) Skaisti, vai ne tā? (priekšā Di jaunais telefons :D)

Svētdiena bija pavisam māju diena. Tiiiik jauki! visu dienu bijām mājās, patīrījām šo to, izpildījām mājas darbus, nu, diena tikai sev! :)


Es zinu, ka esat pārlādēti ar jaunumu informāciju, bet daudz kas sakrājies līdz ar šo klusēšanas periodu, bet ir vēl viens jauks jaunums - pie mums uz dažām dienam padzīvos divi latvieši! :)
Tas ir gan garšs stāsts, kā ar viņiem iepazinos, bet, jā, viņi rīt ieradīsies Amsterdamā un izmantos mūsu māju kā ļoti viesmīlīgu hoteli :)


Tagad gan rakstīsim tikpat bieži, cik pirms tam, jo jaunumu un foršo lietu ir tik daudz, ka negribas neko palaist garām! :)

Bučas visiem.
Un ļooooti jauku un saulainu jums rītdienu! :)

Skola

Lieta, ko uz ko es braucu šeit,nu, ir sākusies - mācības.
Pagājušo piektdien bija man pirmā skolas diena. Diena gan nebija nezko gara - tikai 1 lekcija(2h). Financial Accounting bija pirmā. Pirmajā blokā ( ~1/2 no semestra) man būs Financial Accounting, Organization and Environment un PAS (practicum academic skills). Katru nedēļu pirmajā blokā būs 6 lekcijas.

Pirmdiena.
Financial Accounting izrādījas interesantāk, nekā biju iedomājies. Pasniedzējs nebija tāds, ko gaidīju. Ieraudzīju un neticēju, ka viņš mums pasniegs. Grieķis, ap 40, mazliet iesirmiem, ilgi veidotiem matiem, dārgu kreklu ar pogām, no kurām augšējās 3 bija vaļā, un lielu sudraba ķēdi ap kaklu. :D Mēs visi smējāmies. Pēc kārtīga sekstūrista izskatījās.
Kad lekcija bija beigusies sapratu, ka viņš tomēr forši pasniedz. Patīk, ka visu ļoti kārtīgi izskaidroja.


Otradiena.
Organization and Environment. Priekšmeta nosaukums, man likās, ir ļoti plašs. Nezināju, ko sagaidīt. Kad sākās lekcija, sapratu, ka šis varētu būt mans mīļākais priekšmets. Pirmā lekcija bija ievads visam priekšmetam. Būs jāmācās par biznesu uzbūvi, stratēģijām, konkurenci, mārketingu un visādām citām interesantām lietām. Vienīgais, kas man nepatika, bija tas, ka pasniedzējs ļoti biežhi lasīja no saviem slaidiem.

Trešdiena.
Atkal Accounting.
Klāt nāk PAS pirmā daļa. Practicum Academic Skills ir priekšmets, kas sadalīts divās daļās. Vienu no daļām pasniedz pasniedzēja, kas studējusi lingvistiku un ir specializējusies ekonomikā. Liekas jauka, bet joki ar viņu nebūs. Jau pirmajā lekcijā bija gramatikas testiņš un pirmā eseja. Būs laikam jāpierod.. :)
PAS otro daļu pasniedz maģistra students. Māca mums kā rakstīt pētnieciskos darbus, kā prezentēt un kā plānot laiku. Patika, jo pasniedzējs izklausījās jau daudz redzējis dzīvē. Atkal jāsaka - interesanti.

Ceturtdiena.
Matemātika. Bija diezgan garlaicīga, jo atkārtojām pamatus. Pasniedzējs gan nepatika. Nepatika viņa pasiīegšanas veids. Ļoti daudz skraidīja pa klasi. Smieklīgi.

Kopumā nedēļa paskrēja ātri, drošvien tāpēc, ka bija daudz kā jauna. Grūti pagaidām arī nebija, jo visur bija tikai ievads.

Katrā ziņā jautri arī. :)


Manas fakultātes galvenā ēka.

p.s. Iepriekšējais ieraksts bija piepildīts ar mazliet ironijas, lai kaut kādā veidā atdzīvinātu musu komunikāciju! ;)

pauze.

Tieši tā. Pauze mūsu blogam?

Ar katru dienu arvien vairāk nomāc jautājums - vai mēs (visbiežāk es) patiešām runājam te vieni paši?
Vai jums kādreiz ir bijusi tāda sajūta, ka tu runā, bet ir tāda sajūta, ka neviens neklausās, jo neviens pat ar galvu nepamāj, parādot, ka viņš dzird?

Tieši tā tagad jūtamies mēs. Runājam, neviens nereaģē, tāpēc nav ne jausmas, vai vispār kāds šo te visu lasa.

Tad, nu lūk, iepauzēsim, lai ieturētu intrigu?

Nesakam jau, ka tagad jāraksta katru reizi kāds komentārs, bet pēdējos 6 ierakstus nav bijis neviena, tāpēc (atkārtojos) ir tāda sajūta, ka neviens nelasa.
Vispār nav godīgi, jo paši teicāt, lai nepaliekam slinki un tikai turpinam rakstīt, bet saskārāmies ar otrās puses problēmu. Neesiet slinki, jūs, mīļie radi, draugi un citi lasītāji!


Jauku jums rītdienu! :)
čau

mana iedvesma - daba un sievietes

Interesants nosaukums? Interesants gan arī man. (sanāca dzejā :D)

Šodien man galīgi nav rakstāmais, bet gribējās tikai ielikt kādas bildes no manas iedvesmas folderīša :)

Šis ir no COCO-MAT veikala, kas ir ļooooti iedvesmojošs, dabīgs un vispār ļoti jauks :)



Šī ir bilde no vienas grāmatas, ko atradu šajā mājā. Skaista, vai ne?


Šī ir Inez van Lamsweerde fotogrāfija no Fotogrāfijas muzeja.



Šī ir tās pašas fotogrāfes bilde, kas man liekas super skaista :)


Mazliet par mums. Andis ir darbiņā. Šī jau ir otrā nakts. Vispār viņam tur iet jauki un diezgan mierīgi. Zinu tikai to, ka ir diezgan grūti pierast gulēt tajā milzīgajā gultā bez Anda, kā arī Andim gulēt tur bez manis. Par to, kā viņam tur ir, es likšu uzrakstīt viņu personīgi, tāpēc neizplūdīšu garās runās. Andim arī šodien sākās skola, un teikšu, lai viņš uzraksta kaut ko aŗi par to! :)

atrodi atšķirības

Tā kā trešdienas vakarā ievācāmies jaunajā dzīvoklī, 4dienu pavadījām IKEA, tad nu 5diena bija TĀ diena, kad vajadzēja tīrīt māju. Man bija skola, tāpēc es pieslēdzos tikai vakarā, bet Di un Andis šurīja visu dienu, no rīta līdz pašam vakaram (mēs beidzās 10 vakarā).
Tajā piektdienā mēs paspējām iztīrīt tikai virtuvi.
Tā patiešām bija briesmīgā stāvoklī, viss bija saķipis ar taukiem, pie kuriem pielipuši bija putekļi. tas viss bija jānoberž. arī viss pārējais jāsakārto.
Tad, nu lūk, sapratām, ka mums laikam vajadzēs pāris dienas, lai to visu savestu kārtībā...

Bijām ieplānojuši sestdienā taisīs sālsmaizi, tāpēc iespringām uz ātru un efektīvu dzīvokļa iztīrīšanu.
Es no rīta sāku ķerties klāt, kamēr Andis un Di aizbrauca kārtot štelles.
Bija pienākusi lielās istabas kārta.
Pieminēšu to, ka kāds te pirms tam bija diezgan intensīvi smēķējis, jo visi logi un stenderi bija nevis balti, bet gan pelēki. Pirmo reizi manā mūžā sanāca tā, ka tu tīri logus no iekšpuses un lupata ir melna. Lieki piebilst, ka no sākuma vajadzēja logus mazgāt ar cifu un tikai tad ar ūdeni un tikai TAD ar kādu speciālu līdzekli.
Man viens lielais logs aizņēma aptuveni 2h.
Jā, tas nav maz :D

šajā bildē ir mazliet attēlotas atšķirības.
Ja labi ieskatās, tad var redzēt, kādas ir atšķirības stenderu krāsai, kā arī koka kontrastam fonā.



Tā es te šo lielo istabu tīrīju veselu dienu. Kad mani kaimiņi atnāca mājās, bija vēl jāsakārto arī visa pārējā māja, jo drīz jau bija gaidāmi ciemiņi.
Par laimi beidzām tieši tad, kad bija jānāk ciemiņiem. Par laimi arī tas, ka ciemiņi kavējās :D Paspējām nomazgāties.

Prieks un laime, jo mūsu lielā istaba izskatās apmēram šādi:


un šādi:


un šādi:


Mums pašiem ļoti, ļoti patīk, un ciemiņiem arī ļoti patika. Kristīne pat pie mums pirmā iemēģināja dīvānu. Izvelkot, tas sanāca liels un ļoti ērts.
Notusējām līdz pus7 rītā un pamodāmies pirms vieniem, diezgan jauki pirmajai ballītei šajā skaistajām mājoklī. :)


Vēl kas, vakar atkal bija kolosāls skats. Saulriets + labs laiks + mākoņi + lidmašīnu dūmi = kaut kas lielisks!
Izbaudiet! :)



P.S. - mūsu foršais dīvāniņš patiešām jūs visus gaida ciemos! :)

mazliet Latvijas

Pēdējās dienas kaut kā arvien vairāk sanāk saskarties ar vārdu Latvija, latviešu valodu un citiem brīnumiem šeit.

Vispār pēdējās dienas man tāda mīļa un nostaļģiska izjūta pret mājām.
Piemēram, 5dien man bija viena lekcija, kuras sākumā tika uzdoti 3 jautājumi:
1)kāda, manuprāt, varētu būt iedvesmas definīcja?
2)kas iedvesmo tieši mani?
un
3)kas mani iedvesmo manā valstī?

Es kaut kā tik ļoti sailgojos pēc Latvijas, jo sadomājos, cik daudz lienu mani manā valstī iedvesmo - kultūra, valoda, tradīcijas, mana ģimene, draugi, daba, nu viss, viss. Sēdēju, domāju par Liepājas jūrmalu siltā vasaras vakarā, par jaukajiem vakariem kopā ar abām manām/mūsu ģimenēm, par smieklīgajām dienām ar Liepājas draudziņiem, par skaistām ziemas brīvdienām Langstiņu mežā, par foršajiem izbraucieniem pie vecmāmiņām un vectētiņiem, omām un opjiem, par visu to superīgo, kas ir mūsu valstī. Un mani tas ļoti iedvesmo!
Ja godīgi, acīs saskrēja asaras un gribējās aiziet uz tualeti un mazliet jauki paraudāt. :) Tā sirsniņai.

Un tad nāca mana šoka stunda. Neviens cilvēks īsti nepastāstīja, kāpēc viņiem tieši viņu dzimtene šķiet iedvesmojoša, bet gan parasti teica, ka tur nav nekas īpaši iedvesmojošs un tāpēc viņi ir atbraukuši uz Amsterdamu - lai iegūtu lielo iedvesmu.
Skumji.
Man palika skumji.

Kad pienāca mana kārta runāt, tieši tā arī pateicu, ka es ļoti no visiem ar to atšķiros, ka man mana valsts šķiet ļoooti iedvesmojoša. Padomājot vien, tirpiņas pār ādu pārskrien. Un es lepojos ar to. Es ar lielu lepnumu pastāstīju, kas tik iedvesmojošs ir manā Latvijā un kāpēc es esmu atbraukusi šeit, uz Amsterdamu - lai iegūtu zināšanas un pieredzi, un ieguldītu savā valstī. Jap, sapņi vai nesapņi, bet tā tas ir.





Vēl mazliet Latvijas.
4dien bijām aizlaiduši līdz IKEA iepirkt mājas lietas, piemēram, mums abiem skapi, jo mums bija tikai iāds, kurā var pakārt drēbes. Izlēmām nopirkt vislētāko un jaukāko variantu - parastu plauktu skapīti, kas ir vienkāršs, bez durvīm, nu, tāds, kā mums Langstiņos.
Nopirkām un atvedām mājās, pakojam laukā un skatamies : MADE IN LATVIA. forši ir atbraukt uz Nīderlandi, lai nopirktu Latvijā ražotu skapi! Nu, super, tagad mums istabā ir gabaliņš Latvijas, un mēs par to ļoti priecājamies. Kvalitāte ir patiešām jauka! :)

Vēl šis tas..
Izklausīsies, ka mēs te baigi daudz ko pērkam, bet tā jau baigi nav. Vienkārši vajadzēja nopirkt mazliet šo to, lai varam te forši dzīvoties. Piemēram, iegādājāmies blenderi, jo vakar taisījām zupu. Un šeku reku iekšā bija pamācība latviešu valodā! Vai nav skaisti? :)

Latvija, Latvija.

Vakar uztaisījām pirmo sālsmaizi, kurā saaicinājām mums zināmos/pazīstamos latviešus. Daži netika, bet kopā bijām 8 cilvēki. Visi latvieši. Jaukiii! :)

+ caur Ritu mamma un tētis mums atsūtīja šo to no Latvijas - melno maizi, kas ir liels dārgums, latviešu žurnālus, končas, nu visu pēc pilnas programmas! :)

Latvija, jauki, ka esi manas mājas.
Bučas mūsu mīļie latvieši!

Andis ir darbā, tāpēc man te tāds nostaļģisks un mazliet skumjš vakars. Tikai nesatraucieties. Viss jau ir lieliski. :) Tas tomēr ir ļoti labi priekš manis, ka pirmās skumjas uznāk pēc mēneša atrašanās šeit, nevis pirmajās dienās. Esmu mājas meitiņa :D

Jauku jums rītdienu! ;)

pirmā zīmēšanas stunda

Tātad, man bija pirmā zīmēšanas stunda. Es jums nemelošu, ka biju super pārliecināta par savu spēju zīmēt. Vispār neesmu nekāda baigā māksliniece. Māku uzzīmēt tikai puķīti, hā, un tās es zīmēju visur :D

Nu, lūk, aizgājām uz lekciju, tā bija paredzēta 4h.
Pirmais iespaids - pasniedzējs ļoti foršs, atmosfēra ļoti brīva un radoša, izskaidrojumi labi saprotami arī nezīmētājiem. :)

Sākām lekciju ar figūru zīmēšanu 2D un 3D formātā. Pasniedzējs visu izskaidroja tik forši, ka man arī diezgan veiksmīgi sanāca. Figūras nenofočēju, bet esmu safočējusi nākamo uzdevumu.

Tas nu gan bija tīīīk interesants!
Uzdevums.
Mūs nostādināja pie molbertiem, iedeva A3 formāta lapas un oglītes. Priekšā bija nolikts krēsls, uz kura sēdās visi studenti pa vienam un pozeja. Atšķirība no parastās gleznošanas stundas bija tā, ka mēs zīmējām ar tām oglītēm un tikai cilvēka kontūru.
Bija jāskatās tikai uz priekšā stāvošo cilvēku (noteikti ne uz lapu) un jāzīmē pēc izjūtas, ar acīm sekojot līdzi visai kontūrai. Cerams, ka izskaidroju pietiekoši saprotami.
Uz vienas lapas sanāca uzzīmēt apmēram 7 cilvēkus. Izskatījās diezgan haosīgi, jo, protams, nekāds īstais cilvēks tur nesanāca..
Darījām tā divas reizes.
Beigu uzdevums bija izkrāsot šīs līnijas tā, lai sanāk kāds zīmējums, kādas kontūras, kādi ēnojumi. Viss pēc paša labākās gribas.

Tad, nu, man sanāca kaut kas šitāds:



.. un šitāds:



Man vispār ļoti, ļoti patika. Vēl es biju ļoti pārsteigta, ka man vispār kaut kas tik veiksmīgs sanāca. Tā jau ir - jo mazāk iespringsti, jo veiksmīgāk iznāk.
Ne tikai zīmējumā, bet dzīvē arī! :)

Buča.

Ar saulainiem sveicieniem no Amsterdamas,
māksliniece Laura.

boa štelle

Di skapī atradām boa. Tas tagad ir mūsu talismans.
Te būs tikai bilžuki ar mums un boa.

Andis viesistabā ar boa un jauno ūdenspīpi. Jā, mēs nopirkām. :)



Di ar savu zvaigžņu lampu un boa mūsu gultā :D



Es ar Di zvaigzni un boa mūsu istabas logā. Tur var mazliet redzēt saulrietu. mums tāda bilde gandrīz katru vakaru :p



Čaaaaau! :)

Laime mums seko visu laiku - dzīvoklis

Kad skatāties video, lasiet līdzi, kur rakstīts "Tātad video" :)


Sveikī! Esam atpakaļ! Pēdējais ieraksts bija tāds mazliet depresīvs, bet mums tāds garastāvoklis nemaz nav :D Patiesībā, no tās reizes īsti arī nav lijis, tāpēc arī baigi forši, bet ne jau par to stāsts.
Stāsts ir par mūsu jauno mājokli, kuru atradām jau pirms kāda laika, bet jums visiem neziņojām, jo gribējām, lai viss labi beidzas. Kā redzat, viss ir lieliski beidzies, jo esam ievākušies jaunajā dzīvoklī :p

Mums ir gan fočenes, gan mazs ekskursijas video pa dzīvokli. Tā kā ievācāmies tikai vakardien, lūdzu, neņemiet vērā to briesmīgo nekārtību, jo es ar Di paspējām iztīrīt tikai guļamistabas.
Tomēr video diezgan labi parāda, kāds tad tas mūsu miteklis ir - lielisks, plašs, gaišs, ar milzīgu viesistabu, foršām guļamistabām un netīru virtuvi :D arī vannasistaba, kurā nav vannas, bet duša, ir ļoti liela priekš Amsterdamas apmēriem. Parasti visiem ir kāda puse no mūsējās.

Mazs ievadiņš. Dzīvoklis atrodas Slotervaart rajonā, kas patiesībā ir super. Tas ir tas pats rajons, kur dzīvojām pie Ritas. Mēs jau te domājam, ka laikam iemīlējāmies un te arī palikām. Pluss ir tas, ka mūsējais atrodas par 2km tuvāk nekā Ritas mājoklis. Atradām mājas lapā, ne caur aģentūru, bet no viena čaļa pa tiešo. Cena arī ir diezgan pievilcīga, ņemot vērā, ka lielākā daļa studentu par šādu cenu īrē labi ja 12 kvadrātmetru istabu, mums ir divu guļamistabu dzīvoklis ar lielu viesistabu, viss iekārtots, 75 kvadrātmetri, Dzīvoklis atrodas 6.stāvā un pa logiem var redzēt saulrietu.

Tātad video!!
Pirmā istaba, ko jūs redzat ir lielā istaba. Viņa ir tā kā "sadalīta" divās daļās. Viena daļa ir ar dzeltanām sienām, dīvāniņu, galdiņu un televizoru, bet otrā zilzaļa ar plauktu un galdu (lielāku). Forši te ir tas, ka dzīvoklis ir gaišs no tik milzīgajiem logiem visās malās! Lielās istabas 2 sienas gandrīz sastāv tikai no logiem! :) Tad vēl tur var redzēt izeju uz balkonu. Jā, mums ir jauks balkoniņš, uz kuru var iziet no 3 vietām - lielās istabas, virtuves un manas un Anda guļamistabas. Video arī var redzēt, ka mūsu mājai garām brauc vilciens, bet satriecošākais ir tas, ka NEKO NEVAR DZIRDĒT :)
Tad mums it tāds gaitenītis, kuram abās pusēs ir visas pārējās istabas.
Tualete.
Mazs pieliekamais ar visām elektrības un gāzes lietām.
Vannasistaba. Mazliet nekārtīga, bet vakar nepaspējām iztīrīt.
uzreiz pretīm vannasistabai - virtuve. Kā jau minēju, diezgan netīra, vakar ar Di pielipām pie grīdas, bet tāpēc šodien to šrubīsim :) Vispār jauka.
Pieliekamais, kur var salikt daudz visādu krāmu. Arī tur mēs visu kārtosim.
Galā- Di guļamistabas. Supeeeer! :)
Un mazliet uz atpakaļu - mana un Anda guļamistaba. tagad tur ir tumšs, jo Andis vēl guļ :D

Tāds mums tas miteklītis!
Šodien taisīsim mazu sālsmaizi ar latviešiem. Pēc kādas nedēļas ar saviem international studentiem! :)

Ā, šodien arī brauksim uz IKEA, jo šis tas jāiepērk.


Tīrīšana.
Vakar ar Di mazliet ķērāmies klāt šrubēšanai. Kad ienācām dzīvoklī, viss izskatījās super tīrs, bet, kad sāc kustināt, arī sū** sāk smirdēt :D
Maza vēsturīte. Dzīvoklis pieder spānim Čusam, kurš tagad pats aizbrauca dzīvot uz Barselonu. Un pirms tam šeit dzīvoja kaut kāda maza auguma aktrise, kas nemaz neizskatās pēc aktrises :D viņa bija ļoooooooti netīrīga. Patiešām. Kad nācām skatīties dzīvokli, viņai istabā viss bija samests, netīri trauki, sagrauts, nu, karoč, traki. Visas parpalas bija izvāktas, tas gan, bet vakar sākām mazgāt logus un sapratām, ka tos laikam neviens nekad nebija mazgājis. P.S.-cenā ir iekļauta arī logu mazgāšana no ārpuses katru mēnesi, jo, kad līst lietus, logi paliek briesmīgi. Vakar bija sajūta, ka tie logi bija netīrāki no iekšpuses kā no ārpuses :D patiešām!!!!!! No sākuma mazgājām ar lupatām, jo negribējās tērēt rokas dvieļus. Dzeltenā lupata palika melna. Nezinu kas šodien notiks ar lielās istabas logiem :D
Pārējais vispār tāds diezgan tīrs un jauks, izņemot virtuvīīīīī. fui, tur ir tik netīrs :D arī to šodien tīrīsim, bet pirms tam iedzersim, lai vismaz ir sajūta, ka nav tik traki :D

Cerams, ka video visu var saprast, jo, ja tomēr ne, mēs varam ielikt arī bilžukus :)

Lieta tāda - daudz līīīst!

Sveicināti. Ir 29.augusts. Svētdiena. Gandrīz visu dienu līst.
Jā, ar to tieši arī sāksim, ka esam pārsteigti par šīs valsts laikapstākļiem. Patiešām pārsteigti.
Ja tā padomā, itkā te nevajadzētu būt tik aukstam, drēgnam un lietainam laikam kā mīļotajā Lielbritānijā, bet mēs atzīsimies - TAS TĀ PATIEŠĀM IR!
Jā, mazliet kaitinoši, kad jāpārvietojas ar velosipēdu un ir daudz slapju vietu apģērbā un ka vispār ir ļoti auksts. Domāju, ka šajos dažos gados mēs pamatīgi norūdīsimies! :)

Šodien negribējās sēdēt mājās, tāpēc ieplānojām mazu braucieniņu uz centru. Tā jau paņēmām tādas lietus izturīgākas un siltākas drēbes, lai būtu komfortabli, bet kaut kā atpakaļceļā jau piebesījās.
No sākuma bijām tik pozitīvi:



Itkā jau mēs varējām arī dejot lietū:



.. bet šodien bija kādi 10 grādi pēc celsija. Kaut kā dīvaini, bet patiesībā it nemaz. Di noskaidroja, ka patiesībā Nīderlandes piekrastē (kurā ietilpst mūsu izvēlētā Amsterdama) un mazliet uz augšu un leju valda piejūras klimats, tādēļ te mēdz būt (gandrīz vienmēr ir) vēss, lietains, vējains un tā tālāk un tālāk.

Šodien arī sapratu, kāpēc visas sievietes ir zābakos - parastos vai gumijas - vienkārša atbilde : Te ir aukstīīīī! Iegājām veikalos, lai iečolētu, cik tas viss maksā. Sapratu, ka man īsti šādiem laika apstākļiem nav, ko vilkt + zābakus kaut kā tagad nopirkt nevaru. fū, tuntuļošos daudzās maiciņās, jo tās man patiešām ir vairāk kā jaku.

Skaisti gumijas zābaki, vai ne tā?

Es arī tādus gribu, un man noteikti tādus kādu brīdi būs jāiegādājas.

Tā jau mums te forši, tikai laikapstākļi mazliet noved pie šāda bloga ieraksta :D

Vispār šodien ar Andi smējāmies, kad braucām, lai vismaz ir jautrs lietus brauciens! :)


Ā, rīt man būs pirmā skolas diena. Gaidu, gaidu, gaidu. Un Andim rīt ir iepazīšanās diena skolā! :)

Mums klājas lieliski! Esam ļoti laimīgi! :)

mazliet nostaļģijas

Esmu sapratusi, ka nostaļģija ieslēdzas tajā mirklī, kad kāds sāk atgādināt, kā bija, kad bija.
Šodien - nostaļģiskas atmiņas par LU kursabiedrenēm. Tā vien šķiet, ka man LU vajadzēja iestāties, lai satiktu šīs tik superīgās meitenes.
Kā Inga teica:
Elča ar savu brīnīšanos par visu un foršajām domām,
Līga ar savu izcili sarkastisko humoru,
es ar vienmēr pastāvošu vēlmi pasauli pagriezt uz labo pusi
un
Inguce, kas ar savu uzņēmību izlauzīs ceļu arī Ķīnas mūrī.

Paldies, meitenes, ka pagājušā gadu skolā padarījāt par diezgan lielu kripatiņu foršāku. Vienreiz pieķēru sevi pie domas, ka aizgāju uz skolu satikt jūs.
Un jūs man tagad bišķi pietrūkstat.


Meičuki? Ja tagad šito lasiet, tad uzskatiet to par atgādinājumu, ka gaidu jūs ciemos! :)

P.S.- patiesībā jūs visi man ļoti pietrūkstat, tikai to tā nejūt, kad neieber kādu sāls piciņu brūcēs :D Giadu ciemos Tevi, mammīt un tēt, un māšuk, un Mārtiņ, un jūs Liepājas draudziņi, un manu otro ģimeni - Anda vecākus. un un un..
bučās! :)

un jaunā dzīve var sākties

Neesam kādas pāris dienas rakstījuši, bet tam arī ir labs iemesls. Mēs visi pamatīgi meklējām jaunu dzīvesvietu, iepazinām skolas un meklējām darbiņus. Rezultāti pārsteidzoši labi. Andim ir darbiņš viensīcā - ļoti jauks darba laiks, atalgojums arī jauks un tīri labs priekšnieks. Man vakar un šodien bija Introduction days, kurās iepazinu skolu, jaunos kursabiedrus un studiju programmu.
Mēs, es un Di, aizbraucām uz International school, kur mācās iebraucēju bērni angļu valodā, un ielikām savus sludinājumus, ka vēlētos pieskatīt viņu mazuļus vakaros un brīvdienās, ja būs vajadzīgs. Tā kā bijām vienīgās, kuras izlika sludinājumus, uzskatam, ka ir lielas cerības nopelnīt kādu kabatas naudiņu.

Pa ceļam uz turieni ieraudzījām patiešām dīvainu ēku. Mums visiem nav ne mazākās nojausmas, kas tas par monstru ir, bet iedomājāmies, ka varētu nofočēt un parādīt jums visiem.


Jaukiņi, vai ne? :)

Pirms tam minēju, ka man ir jauns velosipēds. Beidzot viņu nofotogrāfēju, lai varat saprast, ka, sakot lielisks ričuks, es patiešām tā arī domāju. Hā, cik viņš ir foršiņš :D
Tas tā, mazliet par iepriekšējām dienām. Rīt Andis sāks savu darbiņu, un es pēc laika aizlaidīšu, lai tur visu nofočētu, un jums rastos patiess priekšstats, kur un kā viņš strādā :)

Di arī laimējās. Viena viņas paziņa viņai ieteica aiziet uz vienu beķereju un apjautāties, vai nav vajadzīgi darbinieki. Bija vajadzīgs viens, un Dinčiks to vietu arī dabūja. Tur arī tā ļoti skaisti.

Man gan nav darbajaunumi. Šis dienas būs brīvs pavisam un varēšu šo to pameklēt. Noteikti es arī dabūšu kādu mazu darbiņu :)

Vispār mēs te tādi malači esam. Labi, labi, palielijāmies, pietiks :D

AMFI. Mana skola.
Kā jau minēju, man šīs divas dienas bija Ievaddienas skolā. Vakardiena vairāk bija tāda informatīva - izrādīja skolu, iedeva lekciju sarakstu, izstāstīja visu par bibliotēku un visām citām administratīvām lietām. Bija arī viena lekcija, kura super interesanta par Brīvo domāšanu. Pierakstīju mazu piezīmīti, ka esmu sajūsmā :P

Pēc visām tām skolas lietām gatavojos braukt mājās, un tad tikai sākās lielie piedzīvojumi.

No sākuma ieskatieties šajā rakstā, pārskrieniet pāri un lasiet tālāk

http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/343413-specigs_vejs_amsterdama_nolauzis_annas_frankas_kastankoku

Tātad. Bija super spēcīgs vējš. Es braucu no skolas uz mājām. Diezgan pamatīgi aizbraucu garām savai ielai, kur bija jāiegriežas, līdz ar to man sanāca vismaz divreiz garāks ceļš. Ņemsim vērā to, ka bija tas milzīgais vējš, kurš nolauza Annas Frankas kastaņkoku. Braucu tiktāl, ka beigās nokāpu no riteņa un to stūmu, jo man sanāca mīties uz vietas. Jā, atbraucu mājās pēc 2 h (kad bija jābrauc 30min) un traki raudāju, jo biju izmisumā. Vispār sapratu, ka esmu gatava mazāk ēst, bet šādos laika apstākļos braukšu ar sabiedrisko transportu.
Tagad man ir bail no Nīderlandes laikapstākļiem, jo tie var mainīties ik stundu. Ja no rīta ir skaists laiks, Nīderlande nesola pēc pāris stundām tādu pašu.


Atgriežoties pie manas skolas. Šodien bija lekcija par Fotogrāfiju, un pēc tam devāmies uz FOAM (Photomuseum). Tā jau lekcija un pats muzejs kolosāli interesants, patiešām. Mums arī bija iedots pirmais uzdevums - iedvesmoties no visa kā un sākt fotografēt, pierakstīt un veidot savu iedvesmu grāmatu. Vairāk es jums neko īsti nevaru pastāstīt, jo saprotu tik daudz, cik izstāstīju. Es zinu, ka pirmdien man pastāstīs mazliet vairāk :D

Lai vai kā, muzejā bija izklāstīti inez van lamsweerde un vinoodh matadin kopdarbi. Vispār lieliski, kolosāli un patiešām iedvesmojoši. Un kas vislieliskākais, ļoti liela dažādība.
Šī bilde ir tāda mazliet dīvaina, bet tā ir vienīgā, kuru es uzņēmu šajā muzejā. (Tur nedrīkstēja fotogrāfēt) Tomēr, ja jūs iemestu google.com "inez van lamsweerde and vinoodh matadin", jūs ieraudzītu ļoti daudz skaistu slavenu brendu un žurnālu foto! :)


Tas tā "īsumā" par manām pēdējām divām dienām. Anda stāsts būs tuvākajā laikā. Noteiktīīī! :)

Skola īpaši daudz nesafotografēju, jo biju klusā vērotāja. Ticiet vai nē, šīs divas dienas skolā daudz tarkšķējusi neesmu, tikai mazliet aprunājusies un vērojusi :)

Mana skola no ārpuses, lai ir mazs priekšstats.


Un ļoti svarīgā vieta skolas pīpētājiem - pagalms. Jauks bez gala :)

Vēl viena atziņa - pēc manām domām daudzi smēķē, jo tas ir kaut kādā ziņā komunikācijas veids. Piemēram, mums ir lunch break un visi iet uzpīpēt. Tas bija daudziem veids, kā iepazīties, un paklačoties.
Nemaz nedomāju sākt pīpēt :D

Mums ir vēl viens liels jaunums, par kuru paziņosim tuvākajās dienās. Gaidiet, lasiet un smaidiet! :)

Jauku jums dienu,
Laura un Andis blakus

emuāri memuāri

Helllou! Šodien ir pirmdiena, 22.augusts. Laukā ļoti līst, īsti negribas līst laukā, jo arī šādā laikā jāpārvietojas ar ričukiem + mums šodien daudz darāmā.

Kā jau minēju, Amsterdamā notiek Sail Festival 2010. Vakar, neticamā kārtā, mēs patiešām paspējām. Cilvēku pūlis sadrūzmējies pie kanāla, lai redzētu grandiozu uguņošanu mazliet tālāk. Uguņošana, pirmkārt, nebija nekāda grandiozā, jo nebija vēja un puse no šautā gaisā vienkārši bija dūmos un vispār tur nekas tik ļoti lielisks nebija. Tomēr mēs bijām priecīgi, ka aizgājām, jo nosolījāmies paši sev, ka vismaz vienu reizi paspēsim.
Check, un gaidam nākamo Sail Festival pēc 5 gadiem!

Mazliet burukuģīša un jūras no visiemīļotās www.google.com


Mums vakardien bija lieliskas vakariņas. Pirmkārt, jāpasaka milzīgais paldies Baibai un Reinim par sagādāto lauka vistiņu, gailenītēm un mājās gatavoto sieru, un Olafam, jo viņš to visu atgādāja uz Amsterdamu :)
Uztaisījām karaliskas vakariņas. Ēdienkarte ziņoja, ka vakariņās būs vistiņa medus un ingvera marinādē, gailenītes ar saldo krējumu, kartupeļi un salāti.. un sarkanvīns, hā. Viss tādā pamīkstinājuma formā, jo bijām ļoti, ļoti priecīgi par kaut ko tik jauku un ekskluzīvu.

Mazs foto no mūsu vakariņu galda.
Priekā! :)

Mums vispār diezgan daudz notiek ikdienā. Piemēram, vakar Di ievācās te pie Ritas, un mēs abi (Laura un Andis) ievācāmies augšas guļamistabā. Rita aizbrauca uz Latviju uz 10 dienām, tāpēc mēs te kaut kā esam atstāti par dzīvokļa pieskatītājiem :) Ja redzat uz ielas Ritu, pasakiet visi viņai paldies, jo viņa mums te ir tāds mazais palīgrūķītis!

Tā kā laiks pēdējās dienas bija ļoti jauks (līdz šorītam), vakaros pasēdējām uz balkona, padzērām tējas un baudījām skaisto Sloterplas skatu. Dievīgīīī! Skats patiešām pa pirmo! Vakar vakarā vēl bija tik super silts, ka divtik liels prieks! :)

Garšīgi sveicieni no mums, Amsterdamiešiem! Tik garšīgi, cik tā nutellas maizīte vakarvakar! :)