Lieta tāda - daudz līīīst!

Sveicināti. Ir 29.augusts. Svētdiena. Gandrīz visu dienu līst.
Jā, ar to tieši arī sāksim, ka esam pārsteigti par šīs valsts laikapstākļiem. Patiešām pārsteigti.
Ja tā padomā, itkā te nevajadzētu būt tik aukstam, drēgnam un lietainam laikam kā mīļotajā Lielbritānijā, bet mēs atzīsimies - TAS TĀ PATIEŠĀM IR!
Jā, mazliet kaitinoši, kad jāpārvietojas ar velosipēdu un ir daudz slapju vietu apģērbā un ka vispār ir ļoti auksts. Domāju, ka šajos dažos gados mēs pamatīgi norūdīsimies! :)

Šodien negribējās sēdēt mājās, tāpēc ieplānojām mazu braucieniņu uz centru. Tā jau paņēmām tādas lietus izturīgākas un siltākas drēbes, lai būtu komfortabli, bet kaut kā atpakaļceļā jau piebesījās.
No sākuma bijām tik pozitīvi:



Itkā jau mēs varējām arī dejot lietū:



.. bet šodien bija kādi 10 grādi pēc celsija. Kaut kā dīvaini, bet patiesībā it nemaz. Di noskaidroja, ka patiesībā Nīderlandes piekrastē (kurā ietilpst mūsu izvēlētā Amsterdama) un mazliet uz augšu un leju valda piejūras klimats, tādēļ te mēdz būt (gandrīz vienmēr ir) vēss, lietains, vējains un tā tālāk un tālāk.

Šodien arī sapratu, kāpēc visas sievietes ir zābakos - parastos vai gumijas - vienkārša atbilde : Te ir aukstīīīī! Iegājām veikalos, lai iečolētu, cik tas viss maksā. Sapratu, ka man īsti šādiem laika apstākļiem nav, ko vilkt + zābakus kaut kā tagad nopirkt nevaru. fū, tuntuļošos daudzās maiciņās, jo tās man patiešām ir vairāk kā jaku.

Skaisti gumijas zābaki, vai ne tā?

Es arī tādus gribu, un man noteikti tādus kādu brīdi būs jāiegādājas.

Tā jau mums te forši, tikai laikapstākļi mazliet noved pie šāda bloga ieraksta :D

Vispār šodien ar Andi smējāmies, kad braucām, lai vismaz ir jautrs lietus brauciens! :)


Ā, rīt man būs pirmā skolas diena. Gaidu, gaidu, gaidu. Un Andim rīt ir iepazīšanās diena skolā! :)

Mums klājas lieliski! Esam ļoti laimīgi! :)

mazliet nostaļģijas

Esmu sapratusi, ka nostaļģija ieslēdzas tajā mirklī, kad kāds sāk atgādināt, kā bija, kad bija.
Šodien - nostaļģiskas atmiņas par LU kursabiedrenēm. Tā vien šķiet, ka man LU vajadzēja iestāties, lai satiktu šīs tik superīgās meitenes.
Kā Inga teica:
Elča ar savu brīnīšanos par visu un foršajām domām,
Līga ar savu izcili sarkastisko humoru,
es ar vienmēr pastāvošu vēlmi pasauli pagriezt uz labo pusi
un
Inguce, kas ar savu uzņēmību izlauzīs ceļu arī Ķīnas mūrī.

Paldies, meitenes, ka pagājušā gadu skolā padarījāt par diezgan lielu kripatiņu foršāku. Vienreiz pieķēru sevi pie domas, ka aizgāju uz skolu satikt jūs.
Un jūs man tagad bišķi pietrūkstat.


Meičuki? Ja tagad šito lasiet, tad uzskatiet to par atgādinājumu, ka gaidu jūs ciemos! :)

P.S.- patiesībā jūs visi man ļoti pietrūkstat, tikai to tā nejūt, kad neieber kādu sāls piciņu brūcēs :D Giadu ciemos Tevi, mammīt un tēt, un māšuk, un Mārtiņ, un jūs Liepājas draudziņi, un manu otro ģimeni - Anda vecākus. un un un..
bučās! :)

un jaunā dzīve var sākties

Neesam kādas pāris dienas rakstījuši, bet tam arī ir labs iemesls. Mēs visi pamatīgi meklējām jaunu dzīvesvietu, iepazinām skolas un meklējām darbiņus. Rezultāti pārsteidzoši labi. Andim ir darbiņš viensīcā - ļoti jauks darba laiks, atalgojums arī jauks un tīri labs priekšnieks. Man vakar un šodien bija Introduction days, kurās iepazinu skolu, jaunos kursabiedrus un studiju programmu.
Mēs, es un Di, aizbraucām uz International school, kur mācās iebraucēju bērni angļu valodā, un ielikām savus sludinājumus, ka vēlētos pieskatīt viņu mazuļus vakaros un brīvdienās, ja būs vajadzīgs. Tā kā bijām vienīgās, kuras izlika sludinājumus, uzskatam, ka ir lielas cerības nopelnīt kādu kabatas naudiņu.

Pa ceļam uz turieni ieraudzījām patiešām dīvainu ēku. Mums visiem nav ne mazākās nojausmas, kas tas par monstru ir, bet iedomājāmies, ka varētu nofočēt un parādīt jums visiem.


Jaukiņi, vai ne? :)

Pirms tam minēju, ka man ir jauns velosipēds. Beidzot viņu nofotogrāfēju, lai varat saprast, ka, sakot lielisks ričuks, es patiešām tā arī domāju. Hā, cik viņš ir foršiņš :D
Tas tā, mazliet par iepriekšējām dienām. Rīt Andis sāks savu darbiņu, un es pēc laika aizlaidīšu, lai tur visu nofočētu, un jums rastos patiess priekšstats, kur un kā viņš strādā :)

Di arī laimējās. Viena viņas paziņa viņai ieteica aiziet uz vienu beķereju un apjautāties, vai nav vajadzīgi darbinieki. Bija vajadzīgs viens, un Dinčiks to vietu arī dabūja. Tur arī tā ļoti skaisti.

Man gan nav darbajaunumi. Šis dienas būs brīvs pavisam un varēšu šo to pameklēt. Noteikti es arī dabūšu kādu mazu darbiņu :)

Vispār mēs te tādi malači esam. Labi, labi, palielijāmies, pietiks :D

AMFI. Mana skola.
Kā jau minēju, man šīs divas dienas bija Ievaddienas skolā. Vakardiena vairāk bija tāda informatīva - izrādīja skolu, iedeva lekciju sarakstu, izstāstīja visu par bibliotēku un visām citām administratīvām lietām. Bija arī viena lekcija, kura super interesanta par Brīvo domāšanu. Pierakstīju mazu piezīmīti, ka esmu sajūsmā :P

Pēc visām tām skolas lietām gatavojos braukt mājās, un tad tikai sākās lielie piedzīvojumi.

No sākuma ieskatieties šajā rakstā, pārskrieniet pāri un lasiet tālāk

http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/343413-specigs_vejs_amsterdama_nolauzis_annas_frankas_kastankoku

Tātad. Bija super spēcīgs vējš. Es braucu no skolas uz mājām. Diezgan pamatīgi aizbraucu garām savai ielai, kur bija jāiegriežas, līdz ar to man sanāca vismaz divreiz garāks ceļš. Ņemsim vērā to, ka bija tas milzīgais vējš, kurš nolauza Annas Frankas kastaņkoku. Braucu tiktāl, ka beigās nokāpu no riteņa un to stūmu, jo man sanāca mīties uz vietas. Jā, atbraucu mājās pēc 2 h (kad bija jābrauc 30min) un traki raudāju, jo biju izmisumā. Vispār sapratu, ka esmu gatava mazāk ēst, bet šādos laika apstākļos braukšu ar sabiedrisko transportu.
Tagad man ir bail no Nīderlandes laikapstākļiem, jo tie var mainīties ik stundu. Ja no rīta ir skaists laiks, Nīderlande nesola pēc pāris stundām tādu pašu.


Atgriežoties pie manas skolas. Šodien bija lekcija par Fotogrāfiju, un pēc tam devāmies uz FOAM (Photomuseum). Tā jau lekcija un pats muzejs kolosāli interesants, patiešām. Mums arī bija iedots pirmais uzdevums - iedvesmoties no visa kā un sākt fotografēt, pierakstīt un veidot savu iedvesmu grāmatu. Vairāk es jums neko īsti nevaru pastāstīt, jo saprotu tik daudz, cik izstāstīju. Es zinu, ka pirmdien man pastāstīs mazliet vairāk :D

Lai vai kā, muzejā bija izklāstīti inez van lamsweerde un vinoodh matadin kopdarbi. Vispār lieliski, kolosāli un patiešām iedvesmojoši. Un kas vislieliskākais, ļoti liela dažādība.
Šī bilde ir tāda mazliet dīvaina, bet tā ir vienīgā, kuru es uzņēmu šajā muzejā. (Tur nedrīkstēja fotogrāfēt) Tomēr, ja jūs iemestu google.com "inez van lamsweerde and vinoodh matadin", jūs ieraudzītu ļoti daudz skaistu slavenu brendu un žurnālu foto! :)


Tas tā "īsumā" par manām pēdējām divām dienām. Anda stāsts būs tuvākajā laikā. Noteiktīīī! :)

Skola īpaši daudz nesafotografēju, jo biju klusā vērotāja. Ticiet vai nē, šīs divas dienas skolā daudz tarkšķējusi neesmu, tikai mazliet aprunājusies un vērojusi :)

Mana skola no ārpuses, lai ir mazs priekšstats.


Un ļoti svarīgā vieta skolas pīpētājiem - pagalms. Jauks bez gala :)

Vēl viena atziņa - pēc manām domām daudzi smēķē, jo tas ir kaut kādā ziņā komunikācijas veids. Piemēram, mums ir lunch break un visi iet uzpīpēt. Tas bija daudziem veids, kā iepazīties, un paklačoties.
Nemaz nedomāju sākt pīpēt :D

Mums ir vēl viens liels jaunums, par kuru paziņosim tuvākajās dienās. Gaidiet, lasiet un smaidiet! :)

Jauku jums dienu,
Laura un Andis blakus

emuāri memuāri

Helllou! Šodien ir pirmdiena, 22.augusts. Laukā ļoti līst, īsti negribas līst laukā, jo arī šādā laikā jāpārvietojas ar ričukiem + mums šodien daudz darāmā.

Kā jau minēju, Amsterdamā notiek Sail Festival 2010. Vakar, neticamā kārtā, mēs patiešām paspējām. Cilvēku pūlis sadrūzmējies pie kanāla, lai redzētu grandiozu uguņošanu mazliet tālāk. Uguņošana, pirmkārt, nebija nekāda grandiozā, jo nebija vēja un puse no šautā gaisā vienkārši bija dūmos un vispār tur nekas tik ļoti lielisks nebija. Tomēr mēs bijām priecīgi, ka aizgājām, jo nosolījāmies paši sev, ka vismaz vienu reizi paspēsim.
Check, un gaidam nākamo Sail Festival pēc 5 gadiem!

Mazliet burukuģīša un jūras no visiemīļotās www.google.com


Mums vakardien bija lieliskas vakariņas. Pirmkārt, jāpasaka milzīgais paldies Baibai un Reinim par sagādāto lauka vistiņu, gailenītēm un mājās gatavoto sieru, un Olafam, jo viņš to visu atgādāja uz Amsterdamu :)
Uztaisījām karaliskas vakariņas. Ēdienkarte ziņoja, ka vakariņās būs vistiņa medus un ingvera marinādē, gailenītes ar saldo krējumu, kartupeļi un salāti.. un sarkanvīns, hā. Viss tādā pamīkstinājuma formā, jo bijām ļoti, ļoti priecīgi par kaut ko tik jauku un ekskluzīvu.

Mazs foto no mūsu vakariņu galda.
Priekā! :)

Mums vispār diezgan daudz notiek ikdienā. Piemēram, vakar Di ievācās te pie Ritas, un mēs abi (Laura un Andis) ievācāmies augšas guļamistabā. Rita aizbrauca uz Latviju uz 10 dienām, tāpēc mēs te kaut kā esam atstāti par dzīvokļa pieskatītājiem :) Ja redzat uz ielas Ritu, pasakiet visi viņai paldies, jo viņa mums te ir tāds mazais palīgrūķītis!

Tā kā laiks pēdējās dienas bija ļoti jauks (līdz šorītam), vakaros pasēdējām uz balkona, padzērām tējas un baudījām skaisto Sloterplas skatu. Dievīgīīī! Skats patiešām pa pirmo! Vakar vakarā vēl bija tik super silts, ka divtik liels prieks! :)

Garšīgi sveicieni no mums, Amsterdamiešiem! Tik garšīgi, cik tā nutellas maizīte vakarvakar! :)

Aizbrauc Justs, ierodas Kristīne. Laurai negaidīts jauns ritens

Sestdiena. 21.augusts

Vispār jāsāk ar odziņām. Šī ir šīsdienas kūkas garnējums - krievu I Amsterdam versija. Tikai angliski ir kaut kāda nozīme šim izveidojumam, diemžēl krieviski šis te nestrādā. Tik un tā smieklīgi, hā.



Vakar aizbrauca Justs. Dincim bija bišķi skumji, bet tā mēs visi te izklaidējamies, lai nav jādomā.
Un vakar vakarā šajā lieliskajā pilsētā ieradās Kristīne (Anda klasesbiedrene, kas arī mācīsies kopā ar Andi UvA).
Vēl tāds liels notikums Amsterdamā ir 4 vai 5 dienu ilgstošais "Kuģotāju festivāls". Tas notiek vienu reizi piecos gados, diezgan grandiozi, jo katru vakaru Amsterdamas kanālos ir milzīgs daudzums kuģu un laiviņu, kas vienkārši izklaidējas. Šodien mēģinājām paspēt un atkal mazliet nokavējām, bet rīt apsolījāmies paspēt.

Vispār, bučas jums visiem no mums te Amsterdamā. Mums klājas lieliskāk par lielisku! :)
Šodien atkal Dinčikam atgādinājām, ka viņai jāiemācās fokusēt, jo daudz bilžu, kur esam mēs ar Andi, ir samiglojušās. Nu, nekas, viss nāk ar laiku.
Bilžukā redzama Kristīne. Arī ar viņu jums, lasītāji, ir jāiepazīstas, jo domāju, ka viņa arī bieži vien parādīsies mūsu stāstiņos. Kā jau redzat, smaidīga, blonda un jauka :)


Kristīne dzīvo UvA kojās. Tās īsti nevar saukt par kojām, jo Latvijā ar šo vārdu uztver kaut ko ļoti mazu, nemājīgu ar prusakiem un pelēm. Šeit ir mazliet savādāk. Kristīnei ir viena istabiņa, kas nemaz nav maza, pašai sava virtuvīte un vannas istaba. Nu, super.
Šī ir tā "māja" no ārpuses. Patiesībā tie saucās konteineri, kas ir novietoti tuvu lielajam kanālam. Ļoti jauneklīgi un inovatīvi.


Te mēs bišķi visi kopā Kristīnes istabiņā.


Vēl viens raksta vērts stāsts ir par riteņu džeku. Mēs viņam palūdzām, lai atved vēl vienu ričuku, kuru varētu nopirkt Kristīne. Viņš teica, ka atvedīs divus uzreiz. Atbrauca ar vienu rozā superkrutu, jaunu riteni ar GROZIŅU, un otru hlamu. Kristīnei bija bail ņemt to smuko riteni, jo likās pārāk kruts. Ka tik neatņem policija. Izprasījāmies puišeļiem, vai nav zaguši Amsterdamā. Viņi nosolījās, ka nē. Kaut kā tas puisis mums tāds uzticams palicis, tāpēc ticēsim redzēsim. Riteni nopirku es, Laura, un savējo pārdevu Kristīnei :)

Rīt gaismā nofočēšu, lai redzat manu skaistumiņu. Tam ir groziņš - vitāli svarīgā lieta, hihi.

Bučās vēlreiz.
Laura un Andis, un Di, jo guļam šonakt pie viņas.

Cheers!