Lapas

05 septembris, 2010

mazliet Latvijas

Pēdējās dienas kaut kā arvien vairāk sanāk saskarties ar vārdu Latvija, latviešu valodu un citiem brīnumiem šeit.

Vispār pēdējās dienas man tāda mīļa un nostaļģiska izjūta pret mājām.
Piemēram, 5dien man bija viena lekcija, kuras sākumā tika uzdoti 3 jautājumi:
1)kāda, manuprāt, varētu būt iedvesmas definīcja?
2)kas iedvesmo tieši mani?
un
3)kas mani iedvesmo manā valstī?

Es kaut kā tik ļoti sailgojos pēc Latvijas, jo sadomājos, cik daudz lienu mani manā valstī iedvesmo - kultūra, valoda, tradīcijas, mana ģimene, draugi, daba, nu viss, viss. Sēdēju, domāju par Liepājas jūrmalu siltā vasaras vakarā, par jaukajiem vakariem kopā ar abām manām/mūsu ģimenēm, par smieklīgajām dienām ar Liepājas draudziņiem, par skaistām ziemas brīvdienām Langstiņu mežā, par foršajiem izbraucieniem pie vecmāmiņām un vectētiņiem, omām un opjiem, par visu to superīgo, kas ir mūsu valstī. Un mani tas ļoti iedvesmo!
Ja godīgi, acīs saskrēja asaras un gribējās aiziet uz tualeti un mazliet jauki paraudāt. :) Tā sirsniņai.

Un tad nāca mana šoka stunda. Neviens cilvēks īsti nepastāstīja, kāpēc viņiem tieši viņu dzimtene šķiet iedvesmojoša, bet gan parasti teica, ka tur nav nekas īpaši iedvesmojošs un tāpēc viņi ir atbraukuši uz Amsterdamu - lai iegūtu lielo iedvesmu.
Skumji.
Man palika skumji.

Kad pienāca mana kārta runāt, tieši tā arī pateicu, ka es ļoti no visiem ar to atšķiros, ka man mana valsts šķiet ļoooti iedvesmojoša. Padomājot vien, tirpiņas pār ādu pārskrien. Un es lepojos ar to. Es ar lielu lepnumu pastāstīju, kas tik iedvesmojošs ir manā Latvijā un kāpēc es esmu atbraukusi šeit, uz Amsterdamu - lai iegūtu zināšanas un pieredzi, un ieguldītu savā valstī. Jap, sapņi vai nesapņi, bet tā tas ir.





Vēl mazliet Latvijas.
4dien bijām aizlaiduši līdz IKEA iepirkt mājas lietas, piemēram, mums abiem skapi, jo mums bija tikai iāds, kurā var pakārt drēbes. Izlēmām nopirkt vislētāko un jaukāko variantu - parastu plauktu skapīti, kas ir vienkāršs, bez durvīm, nu, tāds, kā mums Langstiņos.
Nopirkām un atvedām mājās, pakojam laukā un skatamies : MADE IN LATVIA. forši ir atbraukt uz Nīderlandi, lai nopirktu Latvijā ražotu skapi! Nu, super, tagad mums istabā ir gabaliņš Latvijas, un mēs par to ļoti priecājamies. Kvalitāte ir patiešām jauka! :)

Vēl šis tas..
Izklausīsies, ka mēs te baigi daudz ko pērkam, bet tā jau baigi nav. Vienkārši vajadzēja nopirkt mazliet šo to, lai varam te forši dzīvoties. Piemēram, iegādājāmies blenderi, jo vakar taisījām zupu. Un šeku reku iekšā bija pamācība latviešu valodā! Vai nav skaisti? :)

Latvija, Latvija.

Vakar uztaisījām pirmo sālsmaizi, kurā saaicinājām mums zināmos/pazīstamos latviešus. Daži netika, bet kopā bijām 8 cilvēki. Visi latvieši. Jaukiii! :)

+ caur Ritu mamma un tētis mums atsūtīja šo to no Latvijas - melno maizi, kas ir liels dārgums, latviešu žurnālus, končas, nu visu pēc pilnas programmas! :)

Latvija, jauki, ka esi manas mājas.
Bučas mūsu mīļie latvieši!

Andis ir darbā, tāpēc man te tāds nostaļģisks un mazliet skumjš vakars. Tikai nesatraucieties. Viss jau ir lieliski. :) Tas tomēr ir ļoti labi priekš manis, ka pirmās skumjas uznāk pēc mēneša atrašanās šeit, nevis pirmajās dienās. Esmu mājas meitiņa :D

Jauku jums rītdienu! ;)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru