Tieši tā. Pauze mūsu blogam?
Ar katru dienu arvien vairāk nomāc jautājums - vai mēs (visbiežāk es) patiešām runājam te vieni paši?
Vai jums kādreiz ir bijusi tāda sajūta, ka tu runā, bet ir tāda sajūta, ka neviens neklausās, jo neviens pat ar galvu nepamāj, parādot, ka viņš dzird?
Tieši tā tagad jūtamies mēs. Runājam, neviens nereaģē, tāpēc nav ne jausmas, vai vispār kāds šo te visu lasa.
Tad, nu lūk, iepauzēsim, lai ieturētu intrigu?
Nesakam jau, ka tagad jāraksta katru reizi kāds komentārs, bet pēdējos 6 ierakstus nav bijis neviena, tāpēc (atkārtojos) ir tāda sajūta, ka neviens nelasa.
Vispār nav godīgi, jo paši teicāt, lai nepaliekam slinki un tikai turpinam rakstīt, bet saskārāmies ar otrās puses problēmu. Neesiet slinki, jūs, mīļie radi, draugi un citi lasītāji!
Jauku jums rītdienu! :)
čau
NĒ!!!
AtbildētDzēstMēs lasām, bet vienkārši esam tipiski latvieši:(
:D Tur jau tā lieta, ka laikam lasa daudzi tikai neko nepieraksta. Es lasu un man patīk. :)
AtbildētDzēstP.S. arī man dažkārt pārņem sajūta, ka rakstu tikai un vienīgi priekš sevis. Bet tad kāds sāk jautāt, kad būs nākošais ieraksts. Un saprotu, ka viss kārtībā.
Starp citu, Laura, - Tu esi sekotājos arī Ekvadoras blogā. Vai raksti komentārus? Nē! Varbūt Tu tikai pierakstījies sekotājos, bet nemaz nelasi?
AtbildētDzēstEs lasu un sekoju gan shim, gan Ekvadoras bolgam, Censhos arii maksimaali komenteet, lai jus redzetu atgiezenisko saiti. Katru dienu apskatos abus blogus ~2x.
AtbildētDzēstLjoti patik ka rakstat un patik lasiit. Pati arii nemaz neatbildeji uz mana un anda komentiem zem video ieraksta.
Linards
viss tiek lasīts :)
AtbildētDzēstEs arī lasu un smejos,un bēdājos un priecājos par visām jūsu veiksmēm un neveiksmēm. Ja prasītu padomu vai jautātu ko, tad droši vien rakstītu katru reizīti.
AtbildētDzēstNu, kur esat? Ko neatbildat??? Kur atgriezeniskā saite??? Gribat, lai lūdzamies? :)
AtbildētDzēstTās ir normālas sajūtas svešumā, kad liekas, ka esat pamesti. Un aizmirsti. Bet.... ja jūs zinātu, cik jūs abi ar Andi esat laimīgi, jo jūs taču esat kopā, nevis viens vienā, otrs otrā pasaules malā. Tad jums visi pārējie būtu bijuši nebijuši, jūs domātu ik mīļu brītiņu tikai viens par otru.... bet tas nav pārmetums, tikai pārdomas. Man, lasot jūsu straujo Amsterdamas iekarošanu, ir sajūtas, ka pēc gada jūs būsiet vietējie... pieradīsiet pie vides un rutīna arī iestāsies... būs jau labi.
AtbildētDzēst.
AtbildētDzēst