mazliet jauku domu

Noteikti, ka sākšu ar to, ka šis ieraksts radās uzreiz pēc izlasīta cita ieraksta citā blogā. Hmm, patiešām mīļi un jauki, un gribējās uzrakstīt kaut ko tamlīdzīgu.

Pirmkārt, paldies mīļum mīļie, ka interesējaties par to, kā mums te klājas, ko darām un kā jūtamies. Tas ir nenovērtējami!! :)
Ja godīgi, aizbraucu no Latvijas ar domu, ka aizbraucu arī no visiem kontaktiem (izņemot ģimeni, protams). Izklausās kaut kā ļoti skarbi, bet, jā, biju gatavojusies, ka man īsti neviens neko nerakstīs, un tas būtu tikai normāli, jo, mums aizbraucot, jums patiešām turpinās ierastā dzīve, viss kust uz priekšu, un mana sajūsma par vienu pilsētu pasaulē citiem varētu likties vienaldzīga. Vakar mums ar Dī bija pārdomu diena. Daudz pārrunājām, kas notika ar mūsu sajūtām, aizbraucot prom, kas notika ar draugiem, kontaktiem, atmiņām, un nonācām pie secinājuma, ka vieglāk ir negaidīt. Negaidīt un necerēt, ka viss paliks tāpat, jo tas nav iespējams (vēl jorpojām, ģimene, neuzskatiet, ka runāju par jums :P). Un, kad neko negaidi, ir tik liels pārsteigums un sajūsma, ka kāds kaut ko atraksta.
Paldies visiem tiem cilvēkiem!
Jūs patiešām padarāt manu ikdienu saulaināku ar kādu jauku novēlējumu, smaidu vai vienkārši vēstuli ar jautājumiem, kā mums te klājas.
Tas neatstāj vienaldzīgu, tas nu ir tiesa..

Izklausās super sentimentāli, bet, jā, mēs esam citur, izkāpuši no savas ierastās komforta zonas, ielekuši pilnīgi jaunā dzīvē. Un mums izdodas lieliski!

Es nekad nebiju domājusi, ka man būs tik viegla sirds, dzīvojot kaut kur prom no mājām, prom no Latvijas, ģimenes un draugiem, vienvārdsakot, prom no visa mīļā.
Un ir tik forši. Viss ir tok ļoti forši, ka nav skumji.

Man žēl, ka man bija jāpiespiež jūs atvērties komentāros. Piedodiet. Patiešām, es tā negribēju.

Tikai zinu, ka ir ļoti jauka sajūta, kad attaisi blogu un redzi, cik daudz cilvēkiem rūp. Un savā ziņā tā ir mīļuma un rūpju izrādīšana, citādāk šobrīd nemaz nesanāk. Jūs ar saviem jaukajiem novēlējumiem un visu citu padarāt šo aizbraukšanu vieglāku.

Mēs esam stipri, mēs esam laimīgi un mēs esam kopā. Tas taču ir tik skaisti!

Mīļā ģimene, draugi un citi lasītāji, es no sirds jums visiem novēlu šo sajūtu - būt stipriem, būt laimīgiem un būs visiem kopā! Es no sirds bieži vien gribētu jūs ievilkt savā galvā un savās sajūtās, lai jūs atcerētos kādus brīžus, kad bijāt ļoti, ļoti laimīgi. Un paņemiet to sajūtu, paņemiet visi, jo manī ir daudz.
Esiet laimīgi! Mēs taču dzīvojam tikai vienu pašu reizīti, un šī diena būs vienīgā un unikālā šajā dzīvē! Smaidiet, dziediet, dejojiet, atpūtieties, daries visu, kas padara jūsu sirdis laimīgas!
Šī ir TĀ diena. un katra tāda ir!

Es jūs ļoti ļoti mīlu. un Andis jūs arī ļoti, ļoti mīl!
Bučas.