Lapas

12 septembris, 2010

Skola

Lieta, ko uz ko es braucu šeit,nu, ir sākusies - mācības.
Pagājušo piektdien bija man pirmā skolas diena. Diena gan nebija nezko gara - tikai 1 lekcija(2h). Financial Accounting bija pirmā. Pirmajā blokā ( ~1/2 no semestra) man būs Financial Accounting, Organization and Environment un PAS (practicum academic skills). Katru nedēļu pirmajā blokā būs 6 lekcijas.

Pirmdiena.
Financial Accounting izrādījas interesantāk, nekā biju iedomājies. Pasniedzējs nebija tāds, ko gaidīju. Ieraudzīju un neticēju, ka viņš mums pasniegs. Grieķis, ap 40, mazliet iesirmiem, ilgi veidotiem matiem, dārgu kreklu ar pogām, no kurām augšējās 3 bija vaļā, un lielu sudraba ķēdi ap kaklu. :D Mēs visi smējāmies. Pēc kārtīga sekstūrista izskatījās.
Kad lekcija bija beigusies sapratu, ka viņš tomēr forši pasniedz. Patīk, ka visu ļoti kārtīgi izskaidroja.


Otradiena.
Organization and Environment. Priekšmeta nosaukums, man likās, ir ļoti plašs. Nezināju, ko sagaidīt. Kad sākās lekcija, sapratu, ka šis varētu būt mans mīļākais priekšmets. Pirmā lekcija bija ievads visam priekšmetam. Būs jāmācās par biznesu uzbūvi, stratēģijām, konkurenci, mārketingu un visādām citām interesantām lietām. Vienīgais, kas man nepatika, bija tas, ka pasniedzējs ļoti biežhi lasīja no saviem slaidiem.

Trešdiena.
Atkal Accounting.
Klāt nāk PAS pirmā daļa. Practicum Academic Skills ir priekšmets, kas sadalīts divās daļās. Vienu no daļām pasniedz pasniedzēja, kas studējusi lingvistiku un ir specializējusies ekonomikā. Liekas jauka, bet joki ar viņu nebūs. Jau pirmajā lekcijā bija gramatikas testiņš un pirmā eseja. Būs laikam jāpierod.. :)
PAS otro daļu pasniedz maģistra students. Māca mums kā rakstīt pētnieciskos darbus, kā prezentēt un kā plānot laiku. Patika, jo pasniedzējs izklausījās jau daudz redzējis dzīvē. Atkal jāsaka - interesanti.

Ceturtdiena.
Matemātika. Bija diezgan garlaicīga, jo atkārtojām pamatus. Pasniedzējs gan nepatika. Nepatika viņa pasiīegšanas veids. Ļoti daudz skraidīja pa klasi. Smieklīgi.

Kopumā nedēļa paskrēja ātri, drošvien tāpēc, ka bija daudz kā jauna. Grūti pagaidām arī nebija, jo visur bija tikai ievads.

Katrā ziņā jautri arī. :)


Manas fakultātes galvenā ēka.

p.s. Iepriekšējais ieraksts bija piepildīts ar mazliet ironijas, lai kaut kādā veidā atdzīvinātu musu komunikāciju! ;)

07 septembris, 2010

pauze.






Tieši tā. Pauze mūsu blogam?

Ar katru dienu arvien vairāk nomāc jautājums - vai mēs (visbiežāk es) patiešām runājam te vieni paši?
Vai jums kādreiz ir bijusi tāda sajūta, ka tu runā, bet ir tāda sajūta, ka neviens neklausās, jo neviens pat ar galvu nepamāj, parādot, ka viņš dzird?

Tieši tā tagad jūtamies mēs. Runājam, neviens nereaģē, tāpēc nav ne jausmas, vai vispār kāds šo te visu lasa.

Tad, nu lūk, iepauzēsim, lai ieturētu intrigu?

Nesakam jau, ka tagad jāraksta katru reizi kāds komentārs, bet pēdējos 6 ierakstus nav bijis neviena, tāpēc (atkārtojos) ir tāda sajūta, ka neviens nelasa.
Vispār nav godīgi, jo paši teicāt, lai nepaliekam slinki un tikai turpinam rakstīt, bet saskārāmies ar otrās puses problēmu. Neesiet slinki, jūs, mīļie radi, draugi un citi lasītāji!


Jauku jums rītdienu! :)
čau

06 septembris, 2010

mana iedvesma - daba un sievietes

Interesants nosaukums? Interesants gan arī man. (sanāca dzejā :D)

Šodien man galīgi nav rakstāmais, bet gribējās tikai ielikt kādas bildes no manas iedvesmas folderīša :)

Šis ir no COCO-MAT veikala, kas ir ļooooti iedvesmojošs, dabīgs un vispār ļoti jauks :)



Šī ir bilde no vienas grāmatas, ko atradu šajā mājā. Skaista, vai ne?


Šī ir Inez van Lamsweerde fotogrāfija no Fotogrāfijas muzeja.



Šī ir tās pašas fotogrāfes bilde, kas man liekas super skaista :)


Mazliet par mums. Andis ir darbiņā. Šī jau ir otrā nakts. Vispār viņam tur iet jauki un diezgan mierīgi. Zinu tikai to, ka ir diezgan grūti pierast gulēt tajā milzīgajā gultā bez Anda, kā arī Andim gulēt tur bez manis. Par to, kā viņam tur ir, es likšu uzrakstīt viņu personīgi, tāpēc neizplūdīšu garās runās. Andim arī šodien sākās skola, un teikšu, lai viņš uzraksta kaut ko aŗi par to! :)

05 septembris, 2010

atrodi atšķirības

Tā kā trešdienas vakarā ievācāmies jaunajā dzīvoklī, 4dienu pavadījām IKEA, tad nu 5diena bija TĀ diena, kad vajadzēja tīrīt māju. Man bija skola, tāpēc es pieslēdzos tikai vakarā, bet Di un Andis šurīja visu dienu, no rīta līdz pašam vakaram (mēs beidzās 10 vakarā).
Tajā piektdienā mēs paspējām iztīrīt tikai virtuvi.
Tā patiešām bija briesmīgā stāvoklī, viss bija saķipis ar taukiem, pie kuriem pielipuši bija putekļi. tas viss bija jānoberž. arī viss pārējais jāsakārto.
Tad, nu lūk, sapratām, ka mums laikam vajadzēs pāris dienas, lai to visu savestu kārtībā...

Bijām ieplānojuši sestdienā taisīs sālsmaizi, tāpēc iespringām uz ātru un efektīvu dzīvokļa iztīrīšanu.
Es no rīta sāku ķerties klāt, kamēr Andis un Di aizbrauca kārtot štelles.
Bija pienākusi lielās istabas kārta.
Pieminēšu to, ka kāds te pirms tam bija diezgan intensīvi smēķējis, jo visi logi un stenderi bija nevis balti, bet gan pelēki. Pirmo reizi manā mūžā sanāca tā, ka tu tīri logus no iekšpuses un lupata ir melna. Lieki piebilst, ka no sākuma vajadzēja logus mazgāt ar cifu un tikai tad ar ūdeni un tikai TAD ar kādu speciālu līdzekli.
Man viens lielais logs aizņēma aptuveni 2h.
Jā, tas nav maz :D

šajā bildē ir mazliet attēlotas atšķirības.
Ja labi ieskatās, tad var redzēt, kādas ir atšķirības stenderu krāsai, kā arī koka kontrastam fonā.



Tā es te šo lielo istabu tīrīju veselu dienu. Kad mani kaimiņi atnāca mājās, bija vēl jāsakārto arī visa pārējā māja, jo drīz jau bija gaidāmi ciemiņi.
Par laimi beidzām tieši tad, kad bija jānāk ciemiņiem. Par laimi arī tas, ka ciemiņi kavējās :D Paspējām nomazgāties.

Prieks un laime, jo mūsu lielā istaba izskatās apmēram šādi:


un šādi:


un šādi:


Mums pašiem ļoti, ļoti patīk, un ciemiņiem arī ļoti patika. Kristīne pat pie mums pirmā iemēģināja dīvānu. Izvelkot, tas sanāca liels un ļoti ērts.
Notusējām līdz pus7 rītā un pamodāmies pirms vieniem, diezgan jauki pirmajai ballītei šajā skaistajām mājoklī. :)


Vēl kas, vakar atkal bija kolosāls skats. Saulriets + labs laiks + mākoņi + lidmašīnu dūmi = kaut kas lielisks!
Izbaudiet! :)



P.S. - mūsu foršais dīvāniņš patiešām jūs visus gaida ciemos! :)

mazliet Latvijas

Pēdējās dienas kaut kā arvien vairāk sanāk saskarties ar vārdu Latvija, latviešu valodu un citiem brīnumiem šeit.

Vispār pēdējās dienas man tāda mīļa un nostaļģiska izjūta pret mājām.
Piemēram, 5dien man bija viena lekcija, kuras sākumā tika uzdoti 3 jautājumi:
1)kāda, manuprāt, varētu būt iedvesmas definīcja?
2)kas iedvesmo tieši mani?
un
3)kas mani iedvesmo manā valstī?

Es kaut kā tik ļoti sailgojos pēc Latvijas, jo sadomājos, cik daudz lienu mani manā valstī iedvesmo - kultūra, valoda, tradīcijas, mana ģimene, draugi, daba, nu viss, viss. Sēdēju, domāju par Liepājas jūrmalu siltā vasaras vakarā, par jaukajiem vakariem kopā ar abām manām/mūsu ģimenēm, par smieklīgajām dienām ar Liepājas draudziņiem, par skaistām ziemas brīvdienām Langstiņu mežā, par foršajiem izbraucieniem pie vecmāmiņām un vectētiņiem, omām un opjiem, par visu to superīgo, kas ir mūsu valstī. Un mani tas ļoti iedvesmo!
Ja godīgi, acīs saskrēja asaras un gribējās aiziet uz tualeti un mazliet jauki paraudāt. :) Tā sirsniņai.

Un tad nāca mana šoka stunda. Neviens cilvēks īsti nepastāstīja, kāpēc viņiem tieši viņu dzimtene šķiet iedvesmojoša, bet gan parasti teica, ka tur nav nekas īpaši iedvesmojošs un tāpēc viņi ir atbraukuši uz Amsterdamu - lai iegūtu lielo iedvesmu.
Skumji.
Man palika skumji.

Kad pienāca mana kārta runāt, tieši tā arī pateicu, ka es ļoti no visiem ar to atšķiros, ka man mana valsts šķiet ļoooti iedvesmojoša. Padomājot vien, tirpiņas pār ādu pārskrien. Un es lepojos ar to. Es ar lielu lepnumu pastāstīju, kas tik iedvesmojošs ir manā Latvijā un kāpēc es esmu atbraukusi šeit, uz Amsterdamu - lai iegūtu zināšanas un pieredzi, un ieguldītu savā valstī. Jap, sapņi vai nesapņi, bet tā tas ir.





Vēl mazliet Latvijas.
4dien bijām aizlaiduši līdz IKEA iepirkt mājas lietas, piemēram, mums abiem skapi, jo mums bija tikai iāds, kurā var pakārt drēbes. Izlēmām nopirkt vislētāko un jaukāko variantu - parastu plauktu skapīti, kas ir vienkāršs, bez durvīm, nu, tāds, kā mums Langstiņos.
Nopirkām un atvedām mājās, pakojam laukā un skatamies : MADE IN LATVIA. forši ir atbraukt uz Nīderlandi, lai nopirktu Latvijā ražotu skapi! Nu, super, tagad mums istabā ir gabaliņš Latvijas, un mēs par to ļoti priecājamies. Kvalitāte ir patiešām jauka! :)

Vēl šis tas..
Izklausīsies, ka mēs te baigi daudz ko pērkam, bet tā jau baigi nav. Vienkārši vajadzēja nopirkt mazliet šo to, lai varam te forši dzīvoties. Piemēram, iegādājāmies blenderi, jo vakar taisījām zupu. Un šeku reku iekšā bija pamācība latviešu valodā! Vai nav skaisti? :)

Latvija, Latvija.

Vakar uztaisījām pirmo sālsmaizi, kurā saaicinājām mums zināmos/pazīstamos latviešus. Daži netika, bet kopā bijām 8 cilvēki. Visi latvieši. Jaukiii! :)

+ caur Ritu mamma un tētis mums atsūtīja šo to no Latvijas - melno maizi, kas ir liels dārgums, latviešu žurnālus, končas, nu visu pēc pilnas programmas! :)

Latvija, jauki, ka esi manas mājas.
Bučas mūsu mīļie latvieši!

Andis ir darbā, tāpēc man te tāds nostaļģisks un mazliet skumjš vakars. Tikai nesatraucieties. Viss jau ir lieliski. :) Tas tomēr ir ļoti labi priekš manis, ka pirmās skumjas uznāk pēc mēneša atrašanās šeit, nevis pirmajās dienās. Esmu mājas meitiņa :D

Jauku jums rītdienu! ;)

04 septembris, 2010

pirmā zīmēšanas stunda

Tātad, man bija pirmā zīmēšanas stunda. Es jums nemelošu, ka biju super pārliecināta par savu spēju zīmēt. Vispār neesmu nekāda baigā māksliniece. Māku uzzīmēt tikai puķīti, hā, un tās es zīmēju visur :D

Nu, lūk, aizgājām uz lekciju, tā bija paredzēta 4h.
Pirmais iespaids - pasniedzējs ļoti foršs, atmosfēra ļoti brīva un radoša, izskaidrojumi labi saprotami arī nezīmētājiem. :)

Sākām lekciju ar figūru zīmēšanu 2D un 3D formātā. Pasniedzējs visu izskaidroja tik forši, ka man arī diezgan veiksmīgi sanāca. Figūras nenofočēju, bet esmu safočējusi nākamo uzdevumu.

Tas nu gan bija tīīīk interesants!
Uzdevums.
Mūs nostādināja pie molbertiem, iedeva A3 formāta lapas un oglītes. Priekšā bija nolikts krēsls, uz kura sēdās visi studenti pa vienam un pozeja. Atšķirība no parastās gleznošanas stundas bija tā, ka mēs zīmējām ar tām oglītēm un tikai cilvēka kontūru.
Bija jāskatās tikai uz priekšā stāvošo cilvēku (noteikti ne uz lapu) un jāzīmē pēc izjūtas, ar acīm sekojot līdzi visai kontūrai. Cerams, ka izskaidroju pietiekoši saprotami.
Uz vienas lapas sanāca uzzīmēt apmēram 7 cilvēkus. Izskatījās diezgan haosīgi, jo, protams, nekāds īstais cilvēks tur nesanāca..
Darījām tā divas reizes.
Beigu uzdevums bija izkrāsot šīs līnijas tā, lai sanāk kāds zīmējums, kādas kontūras, kādi ēnojumi. Viss pēc paša labākās gribas.

Tad, nu, man sanāca kaut kas šitāds:



.. un šitāds:



Man vispār ļoti, ļoti patika. Vēl es biju ļoti pārsteigta, ka man vispār kaut kas tik veiksmīgs sanāca. Tā jau ir - jo mazāk iespringsti, jo veiksmīgāk iznāk.
Ne tikai zīmējumā, bet dzīvē arī! :)

Buča.

Ar saulainiem sveicieniem no Amsterdamas,
māksliniece Laura.

02 septembris, 2010

boa štelle

Di skapī atradām boa. Tas tagad ir mūsu talismans.
Te būs tikai bilžuki ar mums un boa.

Andis viesistabā ar boa un jauno ūdenspīpi. Jā, mēs nopirkām. :)



Di ar savu zvaigžņu lampu un boa mūsu gultā :D



Es ar Di zvaigzni un boa mūsu istabas logā. Tur var mazliet redzēt saulrietu. mums tāda bilde gandrīz katru vakaru :p



Čaaaaau! :)