mazliet

ģimene, draugi, paziņas un citi lasītāji,

mēs mazlietiņ ieturēsim pauzi šeit, jo man šonedēļ jānodod Inspiration book, abi strādājam, ejam uz skolu, tāpēc nesanāk īsti laika uzrakstīt kaut ko, bet apsolos ierakstīt, tiklīdz ritenis mazliet apstāsies :)

Jauku dienu,
Laura un Andis

Hotel Wilhelmina

Pirmkārt, gribētu ļoti atvianoties mūsu bloga lasītājiem par to, ka sava slinkuma vai aizmāršibas dēļ vēl neesmu par savu darbu neko rakstījis.

Otrkārt, gribu pateikties Klāvam par to, ka viņš mani iekārtoja šajā darbā.

Tas tā iesākumam, bet tagad par pašu darbu.
Strādāju es viesnīcas receptūrā. Galvenās lietas, kas man jādara ir jāiečeko iekšā viesi, jāpalīdz viņiem ar visādām lietām, jāpieņem rezervācijas un jāpieskata viesnīca. Mana maiņa sākas 17:00 un 23:00 receptūru man ir jātaisa ciet. Tomēr darbs ar to nebeidzas - man ir obligāti jāguļ viesnīcā. :) Ja naktī kaut kas notiek, man ir jāceļas augšā. Tātad sanāk, ka īsta strādāšana ir tikai aptuveni 6 h, bet no darba aizeju tikai pus 8os no rīta, kad nododu viesnīcu nākamajai maiņai. Pagaidām visas naktis esmu varējis kārtīgi izgulēties, jo viesi viesnīca tiek ieksā ar savām atslēgām un lielu traci neceļ. Šādas maiņas man ir tikai aptuveni 8 reizes mēnesī. Dažreiz paliek garlaicīgi, jo recetūrā esmu viens pats, bet tad talkā nāk kāda mācību grāmata vai youtube.com atrastie komiķu video. :)

Par Viesnīcu. Hotel Wilhelmina.
Viesnīca atrodas tādā kā klusajā cetrā, blakus ļoti skaistam parkam. Rajons skaitās viens no labākajiem visā Asmterdamā un tur dzīvo vieni no bagātākajiem cilvēkiem. Labi arī tas, ka no mūsu mājas jābrauc tikai kādas 6min ar riteni. :) Pati viesnīca nav diezko jauna, bet ir labi kopta. Skaitās 2 zvaigžņu superior, kas vienkāršāk nozīmē, ka būtu 3 zvaigžņu, ja vien būtu lifts. :D

Uzklikšķiniet šeit, lai redzētu viesnīcas mājaslapu. :)

Priekšnieks.
Viņš ir no Indijas, bet jau vairāk kā 25 gadus dzīvo Amsterdamā un nodarbojas ar viesnīcu biznesu. Ļoti prasīgs, bet tas jau laikam ļoti labi. :) Katrā ziņā ļoti gudrs viesnīcu jomā. Jau tagad ir reizes, kad viņš viesnīcā pats pavada kādu stundu kopā ar mani un dara savas lietas, bet pa vidu strādāšanai es no viņa uzzinu ļoti daudz lietas par to, kā viesnīcas īsti darbojas. Uzzinu tādas lietas, par kurām grāmatās noteikti neraksta. Ir cilvēki, kas jau zina, ka man ir viens tāds savs mazais sapnis uztaisīt pašam savu viesnīcu, tāpēc ļoti novērtēju, ka varu uzzināt ļoti daudz jaunu, interesantu un cerams arī kādreiz noderīgu lietu par viesnīcu darbību. :) Ā, un vēl, bosam kopā ir 3 viesnīcas. Visas ir diezgan tuvu viena otrai. Klikšķiniet uz nosaukumiem, lai tiktu uz mājaslapām...

Hotel Atlas
King Hotel

Mazs "bonuss". :D
Liela daļa(kādi 40%) no visnīcā paliekošajiem viesiem ir no Spānijas. Daudzi pie tam ne vārda nezin angļu valodā. Tā nu mans bonusiņš ir tas, ka katru darbadienu varu atkārtot spāņu valodu, kas, laikam ejot, ir diezgan aizmirsusies. Vēl, runājot par valodu, daudziem no jums noteikti ir radies jautājums, kā es bez jebkādām holandiešu valodas zināšanām varu strādāt. :D Varu jums atbildēt, ka viesnīcā tikai kādi 5% no visiem viesiem ir no Nīderlandes un tie paši mierīgi pārslēdzas uz angļu valodu. :)

Kopumā varu teikt, ka darbs man ir idaāls. Labāku darbu, man liekas, students nevarētu iedomāties. Pa dienu mācos, vakarā strādāju, pa nakti izguļos un nākamajā rītā možs un enerģijas pilns varu doties uz skolu.

Jauku vakaru vēlot,
Andis ;)

van gogs

Jā, mēs bijām Van Gogh muzejā.
Nu skaisti! :)

Nav daudz ko rakstīt par to, bet ir bildes, kas runā pašas par sevi.

Šī glezna ir mūsu favorīts, diezgan viennozīmīgi.
Izlasījām visu, apskatījām arī visu, un mums šī patīk visvairāk :)


Un tas nonāca tik tālu, ka savā dzimšanas dienā saņēmu ļoti lielisku dāvaniņu - briļļu maciņu ar šīs gleznas retrospekciju :p

foršī

Tad mēs ar Di gaidījām Andi un iepozējām pie I Amsterdam zīmes .



un vēl. šīs bildes ir taisītas ar Blackberry. smukas, ne? :D



Tad mēs iepozējās atkal pie foršās gleznas plakāta.
Visi priecīgi.

un vēl priecīgi.

un atkal priecīgi :)
bučāāās

sajūtu diena

Sveicināti, visi jaukie! :)

Vakardien sāku rakstīt šo ierakstu, bet man viņš pazuda, tāpēc mēģināšu vēlreiz..

Man vakar bija svētki. Ļoti skaisti svētki. Atzīšos - šāda dzimšanas diena man ir bijusi tikai divas reizes dzīvē.
Diena bija skaistu, smaidīgu, saulainu un laimes asaru pilna.
Tā sākās ar skaisto dzimšanas dienas rītu. Varu tikai pateikt, ka mans draugs ir pasaules labākais. Gribu jums to pateikt, jo viņš patiešām ir lielisks! :)

Rīts sākās ar šādu skaistu rožu pušķi un dāvaniņu:

Es nofočēju arī skaisto drauga dāvanas iesaiņojumu. Viņs tik ļoti bija centies!!! Vai nav skaisti??? :)


Nu, skaisti, vai ne? :)
Asaras bira, laime sprāga arā pa visām maliņām. :)

Tad skolā arī gāja ļoti jauki - visi tādi mīlulīsi bija, hā.
Kad atbraucu mājās, Di uztaisīja pārsteigumu ar skaisto puķi un viņas dzimšanas dienas dāvaniņu. Kā viņa teica : Ar Odriju Tu atbraucu, un pie viņas Tu vēl joprojām turies!
Skaistīīī, jo tieši vakardien atsaucu atmiņā savu prezentāciju.. :)
Rudenīgais puķu pušķītis no Di:


un Di dāvaniņa:
Ahh, esmu tik laimīga!!! :)

Un tagad par vakaru. Mums bija ieplānota dzimšanas dienas ballīte. Tā kā manai kursabiedrenei arī bija dzimšanas diena, mēs norunājām svinēt kopā. Tā bija patiesi lieliska ideja.
Svinību vieta bija koju atpūtas telpa. Es biju ļoti patīkami pārsteigta, ka tās kojas bija tik skaistas!! :)
mums bija noruna - nedāvināt dāvanas viena otrai, bet uzcept kūciņas.
Tad nu redziet, mans meistardarbs! Es uztaisīju šokolādes kūku ar šokolādi :p
Viņai palika 21, tas nu ir redzams :D




Un tad sākās ballīte!!
Mēs visi baigi uzcirtāmies un laidām ar ričukiem uz pasākumu. Braucām mēs baigi ilgi, arī nevarējām atrast tās kojas, bet ar nokavēšanos ieradāmies.
Ienācu un visi dziedāja Happy Birthday dziesmiņu, bočoja, dāvināja, saskandināja un visādā ziņā priecājās! :)

Es aizmirsu paņemt līdzi foči, tāpēc īsti daudz bilžu nav. Ir tikai 4 no kursabiedrenes foča un 2 miglainas Di telefonā :D
Šī ir viena no sakarīgākajām:


Šitās ir baigi foršās meitenes. No kreisās. Julie-Marth, es, Wara un Anouk. Visas Nīderlandietes, izņemot, protams, mani :) Aizmugurē Vincents, kas arī ir Dutch

Bija saaicināti daudz cilvēku. Vakars sākās ar kādiem 15 un beidzās ap cilvēkiem 60, jo sanāca visa skola, viņu draugi un kojenieki, kas tur dzīvoja :D Varu teikt - ballīte bija traka!!!
Pēc tam devāmies uz centru, lai ietu uz klubu. Daudzi iegāja, bet mēs nonūģojāmies un neiegājām, jo ieejas maksa bija pārāk liela, lai mēs riskētu :D patusējāmies ārā un laidām mājās. Vispār bez starpgadījumiem, arī policijai virsū neuzskrējām, jo šeit par braukšanu dzērumā ar riteni ir baigie sodi :d
ha, uz tādas jautras nots arī beigsim. Galvenais, ka atmiņas būs skaistum skaistās, un varu teikt - 20 gadi godam nosvinēti! :)

Bučāāāāā

mazliet jauku domu

Noteikti, ka sākšu ar to, ka šis ieraksts radās uzreiz pēc izlasīta cita ieraksta citā blogā. Hmm, patiešām mīļi un jauki, un gribējās uzrakstīt kaut ko tamlīdzīgu.

Pirmkārt, paldies mīļum mīļie, ka interesējaties par to, kā mums te klājas, ko darām un kā jūtamies. Tas ir nenovērtējami!! :)
Ja godīgi, aizbraucu no Latvijas ar domu, ka aizbraucu arī no visiem kontaktiem (izņemot ģimeni, protams). Izklausās kaut kā ļoti skarbi, bet, jā, biju gatavojusies, ka man īsti neviens neko nerakstīs, un tas būtu tikai normāli, jo, mums aizbraucot, jums patiešām turpinās ierastā dzīve, viss kust uz priekšu, un mana sajūsma par vienu pilsētu pasaulē citiem varētu likties vienaldzīga. Vakar mums ar Dī bija pārdomu diena. Daudz pārrunājām, kas notika ar mūsu sajūtām, aizbraucot prom, kas notika ar draugiem, kontaktiem, atmiņām, un nonācām pie secinājuma, ka vieglāk ir negaidīt. Negaidīt un necerēt, ka viss paliks tāpat, jo tas nav iespējams (vēl jorpojām, ģimene, neuzskatiet, ka runāju par jums :P). Un, kad neko negaidi, ir tik liels pārsteigums un sajūsma, ka kāds kaut ko atraksta.
Paldies visiem tiem cilvēkiem!
Jūs patiešām padarāt manu ikdienu saulaināku ar kādu jauku novēlējumu, smaidu vai vienkārši vēstuli ar jautājumiem, kā mums te klājas.
Tas neatstāj vienaldzīgu, tas nu ir tiesa..

Izklausās super sentimentāli, bet, jā, mēs esam citur, izkāpuši no savas ierastās komforta zonas, ielekuši pilnīgi jaunā dzīvē. Un mums izdodas lieliski!

Es nekad nebiju domājusi, ka man būs tik viegla sirds, dzīvojot kaut kur prom no mājām, prom no Latvijas, ģimenes un draugiem, vienvārdsakot, prom no visa mīļā.
Un ir tik forši. Viss ir tok ļoti forši, ka nav skumji.

Man žēl, ka man bija jāpiespiež jūs atvērties komentāros. Piedodiet. Patiešām, es tā negribēju.

Tikai zinu, ka ir ļoti jauka sajūta, kad attaisi blogu un redzi, cik daudz cilvēkiem rūp. Un savā ziņā tā ir mīļuma un rūpju izrādīšana, citādāk šobrīd nemaz nesanāk. Jūs ar saviem jaukajiem novēlējumiem un visu citu padarāt šo aizbraukšanu vieglāku.

Mēs esam stipri, mēs esam laimīgi un mēs esam kopā. Tas taču ir tik skaisti!

Mīļā ģimene, draugi un citi lasītāji, es no sirds jums visiem novēlu šo sajūtu - būt stipriem, būt laimīgiem un būs visiem kopā! Es no sirds bieži vien gribētu jūs ievilkt savā galvā un savās sajūtās, lai jūs atcerētos kādus brīžus, kad bijāt ļoti, ļoti laimīgi. Un paņemiet to sajūtu, paņemiet visi, jo manī ir daudz.
Esiet laimīgi! Mēs taču dzīvojam tikai vienu pašu reizīti, un šī diena būs vienīgā un unikālā šajā dzīvē! Smaidiet, dziediet, dejojiet, atpūtieties, daries visu, kas padara jūsu sirdis laimīgas!
Šī ir TĀ diena. un katra tāda ir!

Es jūs ļoti ļoti mīlu. un Andis jūs arī ļoti, ļoti mīl!
Bučas.

Rīta spilgtākā doma

Di strādā beķerejā un nes mājas maizi ikreiz pēc darba nakts.

Mēs vai nu noēdīsimies un mājās atrādīsimies Ziemassvētku vecīša apmēros, vai sāksim tēlot labdarus un barosim citus nabaga studentus un/vai bomzīšus uz ielas.

Labrīt! Ir septiņi un trīsdesmit deviņas minūtes. Šodien vārda dienas svin Modris, Matīss, Mariss.

Lai jums jauka diena! :)

ciemiņi

Kā jau minējām pirms tam, pie mums nakšņoja latvieši (joprojām nakšņo :)). Tātad iepazīstieties - Anita un Gatis (Aņuks un Gača).
Viņi atbrauca uz Amsterdamu izlūkos, jo pēc kāda laika plāno uz šejieni pārvākties :) Viņiem ir 2,5 gadus jauna meitiņa - jaunkundze vārdā Emīlija (Emuks), bet viņa ciemos neatbrauca.

Hmm, šiem abiem jaukajiem 5dien bija dzimšanas diena, tāpēc sagatavojām mazliet svētku sajūtu. Uzdāvinājām puķītes, nopirkām šampīti, uztaisījām garšīgas vakariņas, nu visu, kas dzimenei piederās :)

Viņiem arī tādi smieklīgi stāsti. Pirmo dienu viņi sadomāja atrast kādu vecu un pamestu riteni, ar kuru varētu šīs dienas pārvietoties. Atrada. Normāls ričuks, un patiešām nebija piesiets. Tā viņi norikšoja visu dienu līdz Aņuks ar mani atnāca uz vienu lekciju un mēs Gaču atstājām vienu. Viņš iegāja veikaliņā un iznāca jau, kad ričuks bija nozagts :D Nu, nekas. nav jau liela bēda.
Tad viņi tajā vakarā atrada vēl vienu, nu galīgu lūzni, bet Gača to sataisīja par tīri labu riteni. (ā, aizmirsu pieminēt, ka Gača nodarbošanās un hobijs ir riteņu veidošana).
Tad, nu lūk, viņi visu šodienu nobrauca ar sataisīto ričuku un dienas gaitā atrada vēl vienu. Hmm, lieki pieminēt, ka tos ričukus mēs dabūsim, tāpēc Andim nebūs jāpērk jauns ritenis :D


Te mēs tādi smaidīgi un laimīgi bilžiņā. Andis nav, jo viņš strādāja tonakt, bet es viņam aizvedu visus labumiņus, ko tovakar ēdām :)

Tā šis laiks ar jaunajiem ciemiņiem bija patiešām ļoti jauks! :) Ir tik patīkami iepazīties ar jauniem un tik satriecošiem cilvēkiem!

P.S. - Andis un Di arī nopirka sev Muzeju kartes, tas nozīmē, ka mēs šaā nedēļas nogalē laižam uz superīgiem muzejiem!!!!! Jēeej! :)

Mums te arī daudz visādu pārdomu. Piemēram tā, ka tas ir tik skaisti, ka jaunieši ir priecīgi par muzeja karti, ka viņi tik ļoti par to priecājas. Kaut kā Latvijā tas nenestu tādu sajūsmu sev līdzi. Tas ir tik forši, ka Amsterdama mums piedāvā tādas iespējas kultūras dzīvē (vairāk domāju tās ļoti interesantās muzeju izstādes), tas ir tik forši! :)

Bučas.
L&A&D